3. daļa
Valsts kontroles ziņojumā “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?” punkti un secinājumi rada vielu pārdomām. Uz papīra – darbība notiek, tiek pētīta izglītības kvalitāte, pielāgoti standarti, bet realitātē Latgales pierobežā iezīmētā aizsardzības josla jeb buferzona paliek arvien tukšāka.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā prioritāti izvirza elastīgu un efektīvu izglītības sistēmu, kura spēj pielāgoties mūsdienu izaicinājumiem, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu pamatizglītību visā Latvijā neatkarīgi no bērna dzīvesvietas. Šodien, kad aktīvi notiek skolu tīklu optimizācija, IZM prioritātes paliek kaut kur ēnā, skolas slēdz, attālums līdz mācību iestādēm aug.
Raksta 3. daļā apkopojām Preiļu, Balvu un Līvānu novada pašvaldības optimizāciju rezultātus, kā arī Izglītības ministrijas skatījumu.
Preiļu novads
Pēdējo piecu gadu laikā Preiļu novadā veiktas daudzas dažādas izmaiņas izglītības iestāžu tīklā.
2020. gadā likvidēta Sīļukalna pamatskola.
2021. gadā likvidēta Dravnieku pamatskola.
2022. gadā Salas pamatskola mainīja īstenoto izglītības pakāpi un kļuva par Preiļu novada Salas sākumskolu. Tika likvidēta Rušonas pamatskola, pievienojot Aglonas vidusskolai.
2023. gadā Riebiņu vidusskola mainīja īstenoto izglītības pakāpi un 2025. gada 1. septembrī kļuva par Riebiņu pamatskolu. Preiļu 2. vidusskola mainīja īstenoto izglītības pakāpi un 2025. gada pirmajā septembrī kļuva par Preiļu 2. pamatskolu. Tika likvidēta, pievienojot citai izglītības iestādei Rimicānu PII (Vārkavas pamatskola (pirmsskolas grupa)).
2024. gadā likvidēta Preiļu novada Salas sākumskola. Tika likvidēta, pievienojot Preiļu 1. pamatskolai, arī Pelēču pamatskola.
Pēc šiem datiem var spriest, ka optimizācija notiek negribīgi, vispirms mainot skolu izglītības pakāpi un tad likvidējot iestādi. Var saprast tos skolu vadītājus un kolektīvus, kuri asi runā par izglītības pakāpes mainīšanu, jo tas izskatās kā “ beigu sākums”, kas novedīs pie skolas likvidācijas.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pavēstīja, ka izmaiņas notiks arī drīzumā: “Tuvākajā nākotnē -- no 2026. gada 1. septembra -- Preiļu 2. pamatskola tiks pievienota Preiļu 1. pamatskolai. Tālākās darbības saskaņā ar attīstības stratēģiju paredz vairākus variantus, kuri tiks skatīti nākamgad.”
Līvānu novads
Līvānu novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Birzāka informēja, ka Izglītības pārvaldes dati liecina, ka Līvānu novada pašvaldībā pēdējo piecu gadu laikā ir pieņemts lēmums par vienas izglītības iestādes likvidāciju. 2024. gada 1. septembrī tika likvidēta Līvānu pamatskola. Lēmums par skolas likvidāciju pieņemts, balstoties uz datiem par skolēnu skaita izmaiņām, skolēna izmaksām.
2020. mācību gadā skolā mācījās 192 skolēni, 2023. gada septembrī -- jau tikai 114.
2022. gadā beidza darboties vidusskola, pēc diviem gadiem slēdza arī pamatskolu. 2023./2024. m. g. nepietiekama skolēnu skaita dēļ netika nokomplektēta un atvērta 1. klase. Sakarā ar izglītojamo skaita samazināšanos, skolotāju slodze samazinājās, 2023./2024. mācību gadā pedagogu likmju proporcija pret izglītojamo skaitu bija 1:6,33. Būtiski pieauga viena izglītojamā izmaksas trīs gadu griezumā. Visiem likvidētās skolas izglītojamajiem tika nodrošināta iespēja mācīties blakus esošajā Līvānu 1. vidusskolā vai izvēlēties kādu no skolām novada lauku teritorijā. Pašvaldība sedz ceļa izdevumus, nodrošina brīvpusdienas. Lielākā daļa pedagogu strādā novada izglītības iestādēs.
Balvu novads
2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Balvu novadam pievienoja Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadu, līdz ar to novadā, sākot ar 2021./2022. mācību gadu, darbojās 19 vispārējās izglītības iestādes: 6 pirmsskolas izglītības iestādes, 1 sākumskola, 5 pamatskolas, 5 vidusskolas, 2 valsts ģimnāzijas.
Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene: “Pēdējo piecu gadu laikā Balvu novadā no 19 vispārējās izglītības iestādēm likvidētas 3 iestādes, no tām viena pirmsskola un divas pamatskolas, un reorganizēta viena vidusskola. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par vēl 3 vidusskolu reorganizāciju, mainot izglītības pakāpi. Izglītības iestāžu tīklu novadā un tā optimizācijas nepieciešamību ietekmē izglītojamo skaita samazināšanās, kā arī neprognozējamā iedzīvotāju migrācija un demogrāfiskās situācijas ietekme uz izglītības iestāžu piepildījumu.”
2022. gads
Žīguru pamatskola -- likvidācija, iestāde beidza pastāvēt, nododot tās uzdevumus Tilžas vidusskolai, reorganizācija, mainās izglītības pakāpe uz pamatizglītību. ???
2023. gads
Viļakas Valsts ģimnāzija -- Valsts ģimnāzijas statusa anulēšana, turpmāk Viļakas vidusskola.
2024. gads
Medņevas PII “Pasaciņa” -- likvidācija, iestāde beidza pastāvēt, pievienojot to Viļakas pirmsskolas izglītības iestādei "Namiņš".
Viduču pamatskola -- likvidācija, iestāde beidza pastāvēt, nododot pirmsskolas izglītības programmu Viļakas pirmsskolas izglītības iestādei “Namiņš”.
2025. gads
Baltinavas vidusskola -- reorganizācija, mainās izglītības pakāpe uz pamatizglītību ar 2026. gada 1. septembri.
Rekavas vidusskola --Reorganizācija, mainās izglītības pakāpe uz pamatizglītību ar 2028. gada 1. septembri.
Rugāju vidusskola -- reorganizācija, mainās izglītības pakāpe uz pamatizglītību ar 2028. gada 1. septembri.
2025./2026. mācību gadā Balvu novadā darbojas 5 pirmsskolas izglītības iestādes, 1 sākumskola, 4 pamatskolas, 5 vidusskolas, 1 valsts ģimnāzija.
Izglītības joma šobrīd saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tomēr – bērni ir mūsu nākotne. Viss nav skatāms caur naudas prizmu. Es saprotu, ka trūkst pedagogu, sarūk iedzīvotāju skaits Latvijā, dažviet pieejams strīdīgas kvalitātes izglītības līmenis, tomēr izglītība ir plašs jēdziens, to vajadzētu skatīt no dažādiem leņķiem un pievērst uzmanību nākotnei, jābūt atbildīgiem par šodien pieņemto lēmumu sekām rītdien.
Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis: „Demogrāfiskās izmaiņas ir realitāte, kas ietekmē skolu tīklu — īpaši mazāk apdzīvotos reģionos, taču Izglītības un zinātnes ministrija nekad nav uzskatījusi par mērķi vienkārši “slēgt” skolas. IZM mērķis ir nodrošināt, lai katrs bērns neatkarīgi no dzīves vietas vai izglītības atrašanās vietas – arī pierobežā – saņem kvalitatīvu izglītību, un viņam ir pieejams profesionāls skolotājs, mūsdienīgs mācību saturs un atbalsta sistēma.
Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pašvaldībām, sociālajiem un sadarbības partneriem rūpīgi vērtē reālos apstākļus — gan bērnu skaitu un tā prognozes, gan pieejamos skolotājus, gan loģistiku līdz skolām. Pašvaldību, t.sk. pierobežas pašvaldību, uzdevums ir izvērtēt katras izglītības iestādes ilgtspēju, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, vienlaikus ņemot vērā, ka pierobežā izglītībai ir arī stratēģiska loma — tā ir cieši saistīta ar valsts drošību un sabiedrības noturību. Gala lēmumu par izglītības iestādes saglabāšanu vai reorganizāciju pieņem pašvaldība jeb izglītības iestādes dibinātājs.
Tādēļ IZM sadarbībā ar nozaru organizācijām, pašvaldībām ir noteikusi dažādus kritēriju kopumus, īpaši vērtējot vietējo apstākļu specifiku.
1. Skolas ar augstu pieejamības risku -- šajā kategorijā var būt tikai pašvaldības skola, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā. Skolas ar augstu pieejamības risku ir definētas, balstoties uz OECD ziņojumā par Latvijas skolu tīklu definēto izglītības pieejamības definīciju, t.i. pieejamība ir ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai, tuvākajai skolai, kas nodrošina to pašu izglītības pakāpi. Izvērtējot Latvijas situāciju ir noteikts, ja ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai skolai ir vairāk kā 30 minūtes, skolai ir augsts pieejamības risks, līdz ar to šādai skolai tiek noteikts zemākais skolēnu skaita slieksnis jeb kvantitatīvie rādītāji klašu grupām, kuriem nav piemērojama skolēnu skaita pieļaujamā svārstība. Šīm skolām plānots noteikt kvantitatīvos rādītājus: 1.--3., 4.--6. un 7.--9. klašu grupām – 15 skolēni klašu grupā, 10.--12. klašu grupai – 30 skolēni.
Papildus skolām, kurām ir noteikts augsts pieejamības risks, regulējumā tiek iekļautas vēl septiņas skolas, kurām tiek piemēroti tie paši kvantitatīvie rādītāji. Šo skolu iekļaušana ir pamatota ar to īpašo nozīmi vietējās kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, reģionālās identitātes uzturēšanā un sabiedrības saliedētībā. Ņemot vērā šo iestāžu lomu un ietekmi, kā arī ierobežotās alternatīvas izglītības pieejamībai, tām tiek piemēroti analogi kvantitatīvie kritēriji kā skolām ar augstu pieejamības risku.
2. Skolas, kuras atrodas Eiropas Savienības pierobežā -- šajā kategorijā ietilpst skolas, kuras atrodas pierobežas teritorijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 4. punktu, kas definē administratīvās teritorijas pie ES ārējās robežas un atrodas vairāk kā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas. Tā kā šajā pierobežas teritorijā atrodas arī blīvāk apdzīvotas teritorijas, no šīs kategorijas izslēgta valstspilsēta (Daugavpils) un pašvaldību administratīvie centri (Alūksne, Balvi, Ludza, Krāslava). Skolas, kuras atrodas pierobežas teritorijās (vairāk kā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas), plānots noteikt šādus kvantitatīvos rādītājus: 1.--3., 4.--6. un 7.--9. klašu grupām – 15 skolēni klašu grupā, 10.--12. klašu grupai – 45 skolēni. Šīm skolām netiks piemērota pieļaujamā skolēnu skaita svārstība.
3. Skolas, kuras atrodas līdz 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas - šajā kategorijā ietilpst skolas, kuras atrodas pierobežas teritorijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 4. punktu, kas definē administratīvās teritorijas pie ES ārējās robežas un atrodas līdz 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas. Šīs grupas skolām plānots noteikt šādus kvantitatīvos rādītājus: 1.--3., 4.--6. un 7.--9. klašu grupām – 15 skolēni klašu grupā, 10.--12. klašu grupai – 30 skolēni. Šīm skolām netiks piemērota pieļaujamā skolēnu skaita svārstība.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Slēdzam skolas -- taupām naudu!" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri