Pēdējos mēnešos Latgale nonākusi visas valsts uzmanības centrā. Par notikumiem reģionā runā valdībā, tos apspriež Saeimā un aktīvi komentē plašsaziņas līdzekļos. Galvenokārt runa ir par situāciju Rēzeknē, kas saistīta ar bijušo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču, kā arī par koncertzāles GORS nākotni.
Šīs tēmas, kā arī Latgales attīstības perspektīvas laikraksts “Latgales Laiks” apsprieda ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Intervijā ministrs izklāstīja ministrijas nostāju par situāciju Rēzeknē, izvērtēja to, cik koncertzāle GORS ir nozīmīga reģionam un iezīmēja valsts politikas prioritātes attiecībā uz Latgali.
— Kā jūs vērtējat situāciju Rēzeknē pēc Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas no amata?
Pašlaik esam situācijā, kad pašvaldība pieņēma budžetu janvāra beigās. Turklāt Finanšu ministrija turpina pašvaldības finanšu stabilizācijas uzraudzību, kas paredzēta līdz šā gada vidum. Notiek diskusijas par turpmākiem, Latgalei tik nozīmīgiem pārvaldības jautājumiem. Protams, pašvaldība turpina pildīt savu darbu un pienākumus atbilstoši likumam. Tas ir jāatzīst.
— Aleksandrs Bartaševičs tika atstādināts divas reizes. Vai, jūsuprāt, pirmais lēmums par atstādināšanu bija balstīts tikai uz finanšu apsvērumiem, vai tam bija arī politisks konteksts?
— Šeit ir divas daļas. Ja runājam par pašvaldību uzraudzību, tostarp par iespēju noteiktos gadījumos atstādināt pašvaldību priekšsēdētājus, jāuzsver, ka šie iemesli nevar būt politiski. Tie var balstīties tikai un vienīgi likumā, un tieši tāpēc atbildīgā ministra rīkojumu attiecībā uz domju priekšsēdētājiem var pārsūdzēt tiesā. Proti, ja ir iestājušies apstākļi, kuros konstatēts, ka domes priekšsēdētājs nav pildījis vai ir pārkāpis normatīvos aktus vai nav izpildījis tiesas nolēmumus, un tiek konkrēti norādīts, kādi tieši pārkāpumi ir notikuši, un uz šī pamata tiek pieņemts lēmums par atstādināšanu, tad, protams, pastāv iespēja šos argumentus apstrīdēt tiesā.
Jūsu minētajā atstādināšanas gadījumā, kas notika iepriekšējā Rēzeknes pilsētas domes sasaukumā, pamatojums, uz kura balstījās ministra rīkojums par atstādināšanu, jau tiek izskatīts tiesā. Cik man zināms, pirmās instances tiesa ir atbalstījusi ministra pozīciju, atzīstot, ka konstatētie pārkāpumi bija pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par atstādināšanu. Tas attiecas uz pirmo gadījumu.
Savukārt attiecībā uz pašreizējo situāciju, kad Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs tika atstādināts, runa ir par konkrētu apstākli, un lēmums balstās uz jaunu likumu, kas tieši paredz pašvaldību priekšsēdētājiem pienākumu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šajā gadījumā šo pielaidi saņemt nebija iespējams — A. Bartaševičam tā tika atteikta, un līdz ar to viņš vairs nevar pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus. Tie ir faktiskie apstākļi, kas šobrīd attiecas uz bijušo Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju.
— Jums pārmet, ka Bartaševičs atstādināts jau otro reizi, lai gan, ja nemaldos, pirmajā gadījumā jūs ar šo lēmumu nebijāt saistīts?
— Jā, tieši tāpēc vēlos vēlreiz uzsvērt: runa nav par konkrētu ministru vai konkrētu domes priekšsēdētāju. Runa ir par likumā paredzētu procedūru, kas tiek piemērota gadījumos, kad tam ir tiesisks pamats. Tāpēc es saprotu spekulācijas par politisko ietekmi, kas izskan, un labi apzinos, kam tas var būt izdevīgi, taču vēlreiz atkārtoju — tiesiskās procedūras ietvaros ministra rīkojumu ir iespējams pārbaudīt tiesā. Šo iespēju, protams, ieinteresētā puse var izmantot.
— Tomēr Aleksandrs Bartaševičs arī pēc atstādināšanas no amata joprojām atradās savā kabinetā, kuram tika nomainīta vien plāksnīte. Kā jūs to vērtējat?
— Es to vērtēju kā domes deputātu nespēju tikt galā ar situāciju. Šī koleģiālā institūcija, kā es saprotu, nespēja atrisināt situāciju, un tas, protams, ir nožēlojami. Tomēr es pieļauju, ka vēl ir laiks visu labot, jo, atgādinu, — domei ir jāievēl priekšsēdētājs noteiktajā termiņā. Nedrīkst būt situācija, kad dome ilgstoši strādā bez priekšsēdētāja. Tāpēc ceru uz Rēzeknes pilsētas domes kolēģiem — uz viņu darbu Rēzeknes iedzīvotāju interesēs un, protams, uz vadības ievēlēšanu.
— Kādas mācības ministrija ir guvusi no pārvaldības krīzes Rēzeknē?
— Ja runājam par pārvaldību Rēzeknes pilsētas domē un situāciju saistībā ar finansēm, tad stabilizācijas procesa ietvaros no Valsts kases iepriekšējā periodā tika piešķirts aizdevums 5 miljonu eiro apmērā. Pašlaik, pieņemot Rēzeknes 2026. gada budžetu, konstatējam, ka vairāk nekā 18% budžeta veido parādsaistības. Latvijas Republikas likums paredz, ka, sasniedzot 20%, iestājas situācija, kad tiek piemērota uzraudzība.
Tātad jāatzīst, ka Rēzeknes finanšu situācija kopumā ir nelabvēlīga, tomēr ir pieņemts sabalansēts budžets — ieņēmumi atbilst izdevumiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka parāda un saistību apjoms salīdzinājumā ar 2025. gadu ir pieaudzis par 2%, un tā nav pozitīva tendence.
Tomēr budžets ir pieņemts, Rēzekne pilda savas funkcijas, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai kopējā finanšu situācija uzlabotos. Līdz gada vidum turpināsies stabilizācijas process un Finanšu ministrijas īstenotā Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas uzraudzība.
— Kā valsts plāno atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos vietējai varai? Vai jūs saskatāt sistēmiskas problēmas pašvaldību pārvaldībā Latgalē?
— Deputāti ir ievēlēti, viņi pārstāv cilvēkus, un galu galā tieši deputātiem ir jāuzņemas atbildība cilvēku — konkrētās Latgales pašvaldības iedzīvotāju, kuri viņus ievēlējuši, priekšā, par to, ko viņi dara. Es uzskatu, ka ir svarīgi nepārlikt atbildību uz kādu citu, bet uzņemties to pašiem — gan deputātiem, gan domes pārstāvjiem, gan pašvaldības darbiniekiem — par to, kas notiek novadā un kādi lēmumi tiek pieņemti.
Otrkārt, mums jāapzinās — un tas bieži netiek pietiekami izprasts — ka augstākā institūcija pašvaldībā nav ne priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks, ne izpilddirektors, ne kāda cita amatpersona. Augstākā institūcija ir koleģiālā institūcija — dome, kuras sastāvā ir noteikts skaits deputātu un kuras rokās ir visas pilnvaras un tiesības pieņemt lēmumus. Mums nav vienpersoniskas pārvaldības — sistēma ir veidota citādi.
Tāpēc visi ar pašvaldību saistītie lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Protams, ir svarīgi, lai dome no sava sastāva varētu ievēlēt priekšsēdētāju, kurš spēj koordinēt domes darbu un to pārstāvēt. Tas ir jāsaprot mūsu pārvaldības sistēmas kontekstā.
— Kādas prioritātes ministrija izvirza saistībā ar Latgali tuvākajos gados? Vai tiek plānoti jauni investīciju projekti vai atbalsta programmas?
— Jūs uzdodat šo jautājumu ļoti piemērotā brīdī, jo pavisam nesen man bija iespēja Briselē piedalīties augsta līmeņa konferencē par Eiropas Savienības (ES) austrumu robežu.
Man jāatzīst, ka mūsu reģionālās attīstības komisārs — Itālijas pārstāvis — ir uzņēmies nozīmīgu lomu, lai austrumu pierobežas jautājums tiktu īpaši izcelts nākamā Eiropas Savienības finanšu un budžeta plānošanas kontekstā. Šajā pasākumā runu teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, piedalījās arī Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa, kā arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvji. Mēs visi bijām vienisprātis, ka ir jāmeklē īpašs atbalsts austrumu pierobežas teritorijām, ņemot vērā ietekmi, ar kuru tās saskaras.
Latgales iedzīvotāji to jau izjūt praksē — ņemot vērā agresorvalstis, runa ir par pilnīgu agrāko ekonomisko saišu saraušanu. Mēs runājam gan par kritumu tūrisma nozarē, gan par situāciju, kurā piesardzība investīciju jomā un jaunu uzņēmumu veidošanā joprojām ir augsta. Šeit ir nepieciešama Eiropas Savienības solidaritāte, lai nodrošinātu pārliecību par rītdienu. Un mani priecē tas, ka šāda apņēmība ir.
Taču ir ļoti svarīgi, lai tas izpaustos praktiski konkrētos finanšu instrumentos.
Pašlaik mums ir Latgales attīstības plāns, ko apstiprinājušas pašvaldības un kura īstenošana tiek uzraudzīta. Tas aptver praktiski visas ministriju politiskās iniciatīvas, tostarp, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības centru izveidi, kas Latgalē paplašinās, kā arī citu ministriju iniciatīvas.
Ir svarīgi, lai reģioni, kas tieši robežojas ar agresorvalstīm, papildu vispārējiem ES saliedētības politikas instrumentiem saņemtu arī papildu līdzekļus, kas īpaši paredzēti šīs ietekmes mazināšanai.
Es zinu, ka vispirms runa ir par drošību un aizsardzību. Šajā ziņā Eiropas Savienība jau ir sniegusi atbildi — nākamajam plānošanas periodam ir izveidots speciāls fonds aizsardzības un drošības jautājumiem.
Kopumā mēs patiešām esam sadzirdēti — ir atzīts, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Taču ir jāaizsargā cilvēki. Mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki varētu droši dzīvot pierobežā, lai viņi justu gan aizsardzību, gan pārliecību par rītdienu. Šeit būtisks jautājums -- vai ir darbavietas un vai mēs spējam tās nodrošināt.
Jau darbojas programma, kas tiek īstenota divu plānošanas periodu garumā un dod rezultātus — tā ir saistīta ar uzņēmējdarbības atbalstu. Latgalē ir izveidotas labiekārtotas ražošanas telpas, kuras par ES līdzekļiem uzbūvējušas pašvaldības un kur uzņēmēji var nekavējoties sākt darbību.
Labs piemērs ir Daugavpils, un es ceru, ka tuvākajā laikā tiks piesaistīti jauni investori. Uzņēmumiem ir svarīgi samazināt sākotnējās izmaksas. Šī programma ir taustāma un konkrēta.
Uzņēmējs izvēlēsies Daugavpili, Rēzekni vai Balvus tad, kad redzēs reālu ieguvumu. Ja viņš redzēs, ka nav nepieciešamas pārmērīgi lielas investīcijas, lai nekavējoties uzsāktu ražošanu, tas būs pamats lēmumam.
Ir svarīgi radīt darba vietas reģionā, jo tikai ar publisko sektoru vien turpmāku Latgales ilgtspēju nodrošināt nav iespējams. Un pie tā mēs aktīvi strādājam.
— Paldies par sarunu.
Komentāri