Koncertzāle GORS -- joprojām uzmanības centrā

Jau gandrīz trīs mēnešus Rēzeknē nerimst kaislības. Par “klupšanas akmeni” kļuvusi koncertzāle GORS, kuru pamatoti dēvē par „Latgales sirdi”. Šobrīd jau valdības līmenī tiek pieņemti lēmumi ar vienu mērķi — saglabāt šo nozīmīgo kultūrvietu.

Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”, kura mērķis ir nostiprināt koncertzāles kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras dzīves centra statusu. Par to laikrakstam “Latgales Laiks” pastāstīja kultūras ministre Agnese Lāce.

— Kāda ir Kultūras ministrijas iecere attiecībā uz koncertzāles GORS turpmāko attīstību un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu? Vai tuvākajos gados plānotas izmaiņas koncertzāles pārvaldības modelī vai darbības stratēģijā?

Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”. Tas nodrošinās Latgales vēstniecības GORS kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību, veicinot valsts un reģionālās kultūrpolitikas, sabiedrības saliedētības, vienotas informatīvās telpas un sabiedrības piederības stiprināšanas Latvijas valstij mērķu sasniegšanu.

Koncertzāles pārvaldībai likumprojektā paredzēta jaunas juridiskās personas – nodibinājuma izveide. Nodibinājumā paredzēts iesaistīt gan Rēzeknes novada pašvaldību un SIA “Austrumlatvijas koncertzāli “GORS””, gan Kultūras ministriju (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un KM kapitālsabiedrību – koncertorganizāciju VSIA “Latvijas Koncerti”.

Tādējādi par profesionālu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu Latgales reģiona iedzīvotājiem būs vienlīdz atbildīgi visi pieci nodibinājuma dibinātāji, lēmumus pieņemot dalībnieku sapulcē.

Likumprojekts nosaka arī nodibinājuma struktūru, pārraudzību un pārvaldi – nodibinājuma dibinātāji veido padomi, kura savukārt atklāta konkursa kārtībā ieceļ tā valdi – direktoru. Izveidojot nodibinājumu uz laiku līdz atklāta konkursa noslēgumam, paredzēts iecelt pagaidu valdi.

Nodibinājuma rīcībā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku tiks nodota likumprojekta mērķa izpildei nepieciešamā manta – Latgales vēstniecības GORS nams, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, kustamā manta un aprīkojums, kas atrodas GORĀ un ir funkcionāli ar to saistīts.

— Kā Kultūras ministrija vērtē Latgales vēstniecības GORS nozīmi?

— Tas ir būtisks Latgales kultūras un ekonomiskās attīstības faktors. Koncertzāle tika būvēta ar konkrētu mērķi — nodrošināt reģiona iedzīvotājiem piekļuvi augstvērtīgai profesionālajai kultūrai. Tās tapšanā ieguldīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, valsts budžeta un Rēzeknes pašvaldības finansējums, radot infrastruktūru, kas kalpo gan Latgales, gan visas Latvijas interesēm.

Kultūrtelpas, kuru uzdevums ir stiprināt nacionālo identitāti un piederības sajūtu, nevar vērtēt tikai pēc finanšu rādītājiem. Prioritāte ir profesionālu un pieejamu kultūras pakalpojumu — koncertu, teātra izrāžu, kino un izglītojošu programmu jaunajai paaudzei nodrošināšana. Šī funkcija ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā, reģiona identitātē un drošībā.

Koncertzāle GORS spēj nodrošināt arī saimniecisko līdzsvaru. Tā patstāvīgi gūst daļu ienākumu, saņem pašvaldības subsīdijas un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu finansējumu, kā arī veiksmīgi piesaista Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tādējādi finansējums nāk no vairākiem avotiem un balstās profesionālā pārvaldībā.

Arī GORS ekonomiskā ietekme jāvērtē plašākā, netiešā kontekstā. Jo kvalitatīvāka un pieejamāka ir koncertzāles kultūras programma, jo vairāk to apmeklē ne tikai Latgales iedzīvotāji, bet arī viesi no citiem Latvijas reģioniem. Viņi izmanto viesnīcu, restorānu, transporta un izklaides pakalpojumus Rēzeknē, kas vietējam biznesam rada papildu ienākumus un palīdz saglabāt darba vietas. Kultūras infrastruktūra ietekmē arī pilsētas reputāciju: jo stabilāks un kvalitatīvāks ir piedāvājums, jo vairāk iespēju piesaistīt tūristus, investorus un jaunus iedzīvotājus.

Koncertzāle GORS ir svarīga ne tikai kā kultūras pasākumu norises vieta, bet arī kā instruments latviskās un latgaliskās identitātes stiprināšanā. Tās loma jāvērtē arī sabiedrības stabilitātes un drošības kontekstā. Reģionāla koncertzāle pierobežas reģionā ir daļa no valsts stratēģiskās kultūras infrastruktūras, un tās attīstība ir ieguldījums Latgales un visas Latvijas nākotnē.

— Vai tiek plānots palielināt valsts atbalstu koncertzālēm, īpaši Latgalē?

— Jau šobrīd tām ir īpaša atbalsta programma Valsts kultūrkapitāla fonda ietvaros. Piemēram, koncertzālei GORS ik gadu dažādu kultūras pasākumu rīkošanai tiek piešķirti aptuveni 240 000 eiro.

Papildu tam reģionālās koncertzāles veicina kultūras pieejamību jauniešiem, īstenojot tādas programmas kā “Latvijas skolas soma”. Arī šai programmai ir atsevišķs budžets: pagājušajā gadā GORS apmeklēja skolēni no 15 dažādām Latvijas pašvaldībām.

— Kā tiks atbalstīti vietējie mākslinieki un radošās iniciatīvas šajos reģionos?

— Atbalsts māksliniekiem, radošām iniciatīvām un kopienu stiprināšanas pasākumiem jau ir pieejams. Valsts subsīdijas tiek novirzītas kultūras pasākumu rīkošanai Latgales vēstniecībā GORS, katru gadu tiek piešķirts finansējums arī Daugavpils teātrim. Turklāt valsts nodrošina piekļuvi kultūrizglītībai reģionos. Mērķtiecīgs atbalsts māksliniekiem un iniciatīvām tiek sniegts arī ar Valsts kultūrkapitāla fonda starpniecību.

Par koncertzāles nākotni intervijā laikrakstam “Latgales Laiks” runāja arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars: „GORS atrodas pašā Rēzeknes centrā un kalpo kā savdabīgs kultūras magnēts visam reģionam — gan pilsētai, gan apkārtējām pašvaldībām.

Sākotnēji GORS īpašumtiesības, kā arī ēkas pārvaldība piederēja tieši Rēzeknes pilsētas pašvaldībai, jo toreiz nebija domstarpību par koncertzāles misiju. Aptuveni 12–15 gadus, manuprāt, visi apzinājās, ka GORS ir vērtība ne tikai Rēzeknei, bet visai Latgalei.

Šādu centru izvietošana reģionālajos attīstības centros — piemēram, Liepājā, Cēsīs, Ventspilī un, protams, Rēzeknē — ir liela priekšrocība. Tie darbojas kā magnēts kultūras un tūrisma jomā — tas ir iemesls, lai cilvēki brauktu uz Rēzekni vai Liepāju, kas, savukārt, dod būtisku pienesumu tūrisma nozarei. Manuprāt, tieši tas arī kopumā veicina Rēzeknes attīstību.

Tomēr tagad veidojas situācija, kad izpratne par GORS lomu un misiju Latgales kultūrtelpā, kā arī latgaliskās un latviskās kultūrvides stiprināšanā, vairs nav tik pašsaprotama kā sākumā. Tas liek meklēt risinājumu valsts līmenī. Pašlaik šis jautājums tiek izskatīts valdībā, un tas saistīts ar GORS pārvaldības modeļa maiņu, kurā valstij būs izšķiroša ietekme uz vadību un kultūrpolitikas noteikšanu.

Mums — un īpaši Rēzeknei — ir svarīgi, lai tā būtu iekļauta kopējā pārvaldības modelī, kas ļautu GORS īstenot arī daļu pilsētas kultūrpolitikas pasākumu. Mēs saprotam, ka daļu GORS telpu izmanto Dzimtsarakstu nodaļa, šeit notiek amatierkolektīvu pasākumi un citi kultūras notikumi, kas tieši saistīti ar pilsētas kultūrpolitiku. Tāpēc, manuprāt, būtu kļūda neizmantot GORS iespējas.

Ar to es domāju, ka šim modelim jāparedz iespēja Rēzeknei izmantot šo unikālo objektu un ēku. Runa nav par konfrontāciju, bet gan par sadarbību. Vienlaikus, ņemot vērā pēdējo mēnešu spriedzi, mēs redzam nepieciešamību, lai valsts uzņemtos vadošo un kontrolējošo lomu kopējās reģionālās kultūrpolitikas pārvaldībā.”

Jautājumu par koncertzāles GORS nākotni uzdeva laikraksta “Latgales Laiks” žurnāliste Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Rīgas pilī tikšanās laikā ar reģionālo mediju pārstāvjiem: „Valdība strādā pie šī jautājuma. Mana piedāvājuma būtība bija skaidra: GORS jānodod valsts pārraudzībā. Formu var pārrunāt — tas var būt nodibinājums, kapitāldaļu procenti vai kas cits. Valdība gatavo attiecīgos dokumentus un iesniegs tos Saeimai. Es šo jautājumu jau esmu pārrunājis ar Ministru prezidenti un kultūras, finanšu un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru.

Es vēlētos, lai GORS nebūtu vienkārši vienas pilsētas centrs, bet visas Latgales kultūras centrs. Esmu daudz runājis par latvisko un latgalisko kultūrvidi, par valsts drošību, un man bieži teica: “Tad arī citas koncertzāles uzreiz iesniegs pieteikumus.” Atbilde ir pavisam vienkārša: mēs uz to raugāmies kā uz objektu no nacionālās un ģeopolitiskās drošības viedokļa.

Jautājums ir, vai tas būs nodibinājums vai kāds cits juridisks mehānisms, kas ļaus valstij piedalīties, lai nerastos situācijas, kad tiek atlaisti darbinieki vai pēkšņi tiek sāktas diskusijas par repertuāru. Par to es domāju gan tikšanās laikā ar Saeimas Latgales apakškomisiju, gan ar ministriem, kā arī regulārās sarunās ar Ministru prezidenti — mums ir stratēģiski pamatota pozīcija.

Jautājums ir juridiski diezgan sarežģīts, jo šeit pastāv saistības pret Eiropas Savienību un pašvaldības tiesības. Tas viss nav vienkārši. Taču to var atrisināt, un tas tiks atrisināts ar speciālu likumu. Un brīdī, kad valdība iesniegs likumu un Saeima to pieņems — ja, protams, tas būs aptuveni tajās robežās, ko esmu norādījis — es ar lielu prieku to izsludināšu. Ja radīsies kādas problēmas — tad skatīsimies.

Pašlaik varu teikt, ka valdība tiešām strādā, un es nekad nepiekritīšu tiem, kas apgalvo, ka Latgalei vai Rēzeknei kaut ko vēlas atņemt. Gluži pretēji — mēs atņemam šauru interešu grupām un atdodam plašai sabiedrībai.”

Pašlaik gaidām lēmumu šajā jautājumā valsts līmenī. Spriežot pēc solījumiem, ilgi nebūs jāgaida.