Kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos degvielas cenas visā pasaulē strauji pieaug. Izņēmums nav arī Latvija, kur dīzeļdegvielas cena jau tuvojas 2 eiro litrā. Tas izraisījis Latvijas iedzīvotāju sašutumu, un pašlaik šo problēmu cenšas risināt valdības līmenī.
Ceturtdien, 12. martā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis tikās ar degvielas tirdzniecības uzņēmumu pārstāvjiem, lai apspriestu pašreizējo situāciju degvielas tirgū, cenu svārstības un iespējamos risinājumus tirgus stabilizēšanai.
“Situācija pasaules tirgos ir ļoti nestabila: vienas nedēļas laikā var novērot gan strauju cenu kāpumu, gan to kritumu. Mūsu prioritāte ir nodrošināt, lai tirgus darbotos godīgi un cenu izmaiņas būtu pamatotas. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvijas Konkurences padome, kas aktīvi uzrauga situāciju tirgū.
Ja redzēsim, ka uzņēmumi nepamatoti gūst virspeļņu vai izmanto situāciju cenu paaugstināšanai, valsts apsvērs iespēju ieviest īstermiņa virspeļņas nodokli. Mūsu prioritāte ir saglabāt valsts rīcībā esošās fiziskās rezerves un vienlaikus izvērtēt visus iespējamos instrumentus tirgus stabilizēšanai,” pēc tikšanās paziņoja ekonomikas ministrs.
Laikraksta “Latgales Laiks” žurnāliste pēc šīs tikšanās sazinājās ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini, kurš komentēja pašreizējo situāciju un pastāstīja, pie kā šobrīd strādā ministrija.
– Vai pašreizējais degvielas cenu kāpums ir ekonomiski pamatots?
– Tas, ko tagad novēro Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un ko šodien apspriedām ar degvielas tirgotājiem, ir tas, ka pašiem uzņēmumiem šobrīd ir pietiekami lieli degvielas krājumi. Pēc mūsu datiem tie ir ievērojami. Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem bija par to, cik pamatots ir pašreizējais cenu pieaugums un kāpēc nav vērojama tikpat ātra reakcija pretējā virzienā – kad naftas produktu cenas biržā samazinās.
Protams, nozares pārstāvji savu pozīciju skaidro ar to, ka saglabājas nenoteiktība, pieaug pieprasījums un ir citi faktori. Tomēr tas ir viens no svarīgiem aspektiem, kam pievēršam uzmanību. Situāciju uzraudzīs arī Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Ja redzam datus par lieliem krājumiem un ātru tirgus reakciju uz cenu pieaugumu biržās, bet neredzam līdzīgu “spoguļreakciju” cenu samazinājuma gadījumā, tas rada jautājumus.
Kopumā šodien apspriedām arī vairākus iespējamos papildu risinājumus. Jo realitātē situācija ir tāda, ka šobrīd degvielas cenas pieaug visur.
– Kāda loma degvielas galīgajā cenā ir nodokļiem un akcīzei? Vai valdība apsver to pārskatīšanu, lai mazinātu slogu iedzīvotājiem?
– Tas bija viens no jautājumiem, ko šodien apspriedām – kādi pasākumi varētu palīdzēt palēnināt cenu pieaugumu. Ekonomikas ministrijas galvenais princips ir, ka jebkuriem pasākumiem ir reāli jāatspoguļojas cenā patērētājam. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka valsts piešķirs atlaidi, bet tirgus nopelnīs uz tās rēķina.
Degvielas tirgus ir diezgan specifisks. Pieprasījums un piedāvājums šeit nav tik elastīgs kā citu preču gadījumā. Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās – īpaši krīzes vai nestandarta apstākļos – var rasties strauji cenu lēcieni un sava veida cenu pieauguma “spirāle”.
Iemesli var būt dažādi. No vienas puses, pastāv spekulatīvs faktors. No otras – patērētāju uzvedības faktors: ja cilvēki gaida, ka rīt degviela kļūs dārgāka, viņi cenšas to iegādāties jau šodien.
Mēs apspriedām arī iespēju ieviest sava veida virspeļņas nodokli – līdzīgi kā tas jau tika piemērots banku sektorā. Ideja ir radīt papildu motivāciju uzņēmumiem patiešām samazināt cenas un nodot iespējamās nodokļu atlaides gala patērētājiem.
Kā jau minēju, Latvijā nav problēmas ar degvielas pieejamību – tās ir pietiekami daudz. Valstij ir stratēģiskās rezerves aptuveni 90 dienām, un, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ievērojami krājumi ir arī pašiem komersantiem.
Nozares pārstāvji situāciju skaidro ar to, ka degviela tiek iepirkta par naftas produktu biržas cenām. Tomēr mēs sagaidām no tirgotājiem, ka gadījumā, ja cenas tirgū samazinās, tam jāatspoguļojas arī cenā, ko maksā patērētāji. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad cenas strauji pieaug, bet samazinās ļoti lēni.
Ja šādas disproporcijas saglabāsies, tas var kļūt par pamatu valsts iejaukšanās iespējai. Kopumā saruna ar degvielas tirgotājiem bija produktīva, un galvenie jautājumi, kuriem mēs pievēršam uzmanību, tika skaidri iezīmēti.
Mēs turpināsim sekot situācijai un nepieciešamības gadījumā sagatavosim turpmākus risinājumus. Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt: Latvijas iedzīvotājiem pašlaik nepastāv degvielas deficīta risks – tās krājumu ir pietiekami.
Piegādes ķēdes pie mums ir pilnībā pārveidotas. Faktiski mums ir ostas ar infrastruktūru, kur var pieņemt un pārkraut degvielu. Jūs, iespējams, jau esat pamanījuši, ka dīzeļdegviela Latvijā tiek piegādāta pat ar kuģiem no ASV. Tehniski mums ir iespēja atvest degvielu praktiski no jebkuras pasaules vietas. Galvenais jautājums ir cena, par kādu to var iegādāties.
Šis jautājums ir uzmanības centrā gan starptautiskā līmenī, gan Eiropas Savienībā, kur arī tiek strādāts pie iespējamiem risinājumiem. Piemēram, jau ziņots, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra pieņēmusi kopīgu lēmumu par daļas stratēģisko rezervju izmantošanu. Šāds solis ļauj kompensēt strauju piegāžu samazinājumu tirgū, mazināt cenu šoku un samazināt spekulatīvo darījumu īpatsvaru.
Šis instruments pasaules praksē jau vairākkārt izmantots. Tieši tāpēc Eiropas Savienības valstis un citas lielās ekonomikas uztur stratēģiskos degvielas krājumus – tā ir sava veida mācība pēc 20. gadsimta 70. gadu naftas krīzes. Jo tad, ja piedāvājums pasaules tirgū strauji sarūk, pieprasījums pēc degvielas nekrītas tikpat ātri. Šādā situācijā valstis sāk konkurēt par ierobežotiem apjomiem, kas neizbēgami izraisa strauju cenu kāpumu.
Tāpēc rezervju izmantošana palīdz novērst situāciju, kad visi sāk cīnīties par vienu un to pašu degvielas apjomu un cenas strauji pieaug. Kopumā daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ilga būs pašreizējā nenoteiktība, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi un cik daudz laika reģiona valstīm būs nepieciešams, lai pārkārtotu piegādes maršrutus.
Cik man zināms, Saūda Arābija jau ir sākusi novirzīt daļu naftas produktu citos virzienos pa cauruļvadiem un eksportēt tos. Ilgtermiņā situācija sakārtosies, taču īstermiņā tas rada spiedienu uz tirgu ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās valstīs, īpaši tajās, kurām ir mazāk piegādes iespēju – piemēram, valstīs bez pieejas jūrai.
Latvijai priekšrocība ir tā, ka mums ir pieeja jūrai un ostas, kurās var pieņemt degvielu. Valstīm bez pieejas jūrai (tā sauktajām landlocked countries) ir alternatīvi piegādes maršruti – cauruļvadi vai citi, dārgāki ceļi. Savukārt, ja ir tikai viens piegādātājs, tas var radīt problēmas.
Šodien mēs ar lielajiem un mazajiem degvielas piegādātājiem apspriedām, kā viņi var izmantot mūsu priekšrocības. Galvenais, ko ministrija no viņiem sagaida, ir korekta cenu izmaiņu pārnese, lai valsts varētu cilvēkiem izskaidrot situāciju. Protams, uzņēmumiem ir savas lojalitātes programmas un citi mehānismi, kas mazina cenu kāpuma ietekmi, taču mums ir svarīgi, lai tirgus reaģētu adekvāti.
Ja redzam, ka daudziem maziem un vidējiem tirgotājiem cenas ir praktiski vienādas vai ļoti līdzīgas, mums rodas jautājumi par konkurenci un par to, vai tirgū ir nepieciešama papildu valsts iejaukšanās. Valsts var iejaukties, ja tirgus pats par sevi nedarbojas.
Runa ir par tirgus nepilnībām vai ārēju šoku, kas pilnībā izmainījis pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru.
– Kādas ir prognozes tuvākajiem mēnešiem?
– Pēdējie signāli no biržām nomierina. Tas nozīmē, ka tirgus zināmā mērā pārkārtojas. Tāpat mēs ņemam vērā ASV varasiestāžu paziņojumus, ka konflikta eskalācija austrumos neradīs piegāžu pārtraukumus, kas ir mazinājis globālo paniku. Papildu pasākums – daļas stratēģisko rezervju izlaišana – arī palīdzējis tirgum. Tāpēc šobrīd būtu pārāk spekulatīvi apgalvot, ka cenas vairs neaugs vai noteikti samazināsies.
Mēs turam šos potenciālos instrumentus gatavībā. Ja radīsies nepieciešamība, esam gatavi tos izmantot – piemēram, virspeļņas nodokli, ja radīsies aizdomas, ka tas varētu būt efektīvākais instruments.
Ne visi pasākumi ir saistīti ar valsts rīcībā esošajām fiziskajām rezervēm. Tos piemērojot, ir svarīgi ņemt vērā ietekmi uz budžetu un saglabāt tā līdzsvaru. Šādās situācijās pieprasījums parasti saglabājas stabils. Ja tas nav elastīgs, cenu pieaugums palielina patērētāju izdevumus, bet budžeta ieņēmumi var izrādīties lielāki nekā sākotnēji prognozēts.
– Kāds ir jūsu vēstījums Latvijas iedzīvotājiem?
– Galvenais vēstījums iedzīvotājiem, kuri uztraucas par straujo degvielas cenu pieaugumu, ir šāds: degvielas pietiks. Tas ir pats svarīgākais. Daudzās valstīs situācija ir daudz saspringtāka, jo tās ir ļoti atkarīgas no piegādēm no atsevišķiem reģioniem, tostarp no Tuvajiem Austrumiem. Mums šāda apdraudējuma nav.
Cena var būt augstāka, taču no valsts puses mēs izdarīsim visu iespējamo, lai samazinātu papildu spiedienu uz patērētājiem. Šodien sarunā ar degvielas tirgotājiem es uzsvēru, ka runa ir par visas valsts ekonomiku, nevis tikai par kādu konkrētu nozari.
Mēs vērtējam ietekmi uz visu ekonomiku, tostarp uz inflāciju un sekām valsts konkurētspējai. Tas skar visu iedzīvotāju intereses.
Pozitīvi ir tas, ka paši tirgotāji apzinās savu atbildību. Ja cenu kāpums būs pārāk liels un kāds mēģinās gūt virspeļņu tirgū, galu galā sekas izjutīs arī viņi paši, jo šie efekti atgriezeniski ietekmē arī uzņēmumus.
Tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai mēs atrastos izdevīgākā situācijā nekā tirgi, kuros konkurē mūsu uzņēmumi.
Galvenais vēstījums ir šāds: no valsts puses mēs esam gatavi izmantot visas mūsu rīcībā esošās iespējas, lai mazinātu konflikta sekas un minimizētu ietekmi uz degvielas cenām.
Svarīgākā ziņa iedzīvotājiem – nav pamata satraukumam: degvielas mums ir pietiekami, un tā būs arī turpmāk. Mēs lepojamies ar savām ostām un to, ka pēc 2022. gada esam guvuši svarīgas mācības un vairs neesam atkarīgi no viena piegādātāja.
Šie pasākumi šobrīd nāk mums par labu un dod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem tirgiem.
– Paldies par sarunu.
Komentāri