Latvijas skolās bērni nereti saskaras ar bulingu. Saskaņā ar pētījumu datiem tas skar aptuveni 40% bērnu — tas ir ļoti augsts rādītājs. Jau vairākus gadus skolu speciālistiem palīdz programma KiVa. Pagājušajā piektdienā, 20. martā, Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” notika KiVa programmas skolu forums “Kā iesaistīt, vadīt un atbalstīt?”
KiVa ir pētījumos un pierādījumos balstīta antibulinga programma, kas ir izstrādāta Turku Universitātē ar Somijas Izglītības un kultūras ministrijas finansējumu. KiVa iespaidīgā efektivitāte ir zinātniski pierādīta plašos pētījumos. KiVa tiek izmantota daudzās pasaules valstīs. Tās mērķis ir novērst bulingu un efektīvi risināt bulinga gadījumus. Programma balstās plašos bulinga un tā procesu pētījumos vairāku desmitgažu garumā. KiVas trīs galvenie elementi ir profilakse, intervence un monitorings. Programma Latvijas skolās tika ieviesta 2023. gadā ar mērķi mazināt pāridarījumus un veidot drošu skolas vidi.
Pētījumu rezultāti liecina, ka vardarbība Latvijas skolās joprojām ir plaši izplatīta — vairāk nekā 40% skolēnu ar to regulāri saskaras. Liels skaits bērnu piedzīvo arī aizvainojumus par ķermeņa īpatnībām vai seksualitāti. Turklāt tikai puse skolēnu uzskata, ka skolotājiem ir negatīva attieksme pret bulingu. Apmēram piektā daļa jauniešu domā, ka skolotāji lielākoties nespēj ietekmēt bulinga līmeņa samazināšanos. Šie rezultāti skaidri norāda uz nepieciešamību ieviest problēmas sistemātisku risinājumu Latvijas skolās.
Apkopojot Rīgas Stradiņa universitātes iegūtos datus, kas saņemti no 127 Latvijas skolām, noskaidrots, ka 40,2% skolēnu vismaz reizi vairākos mēnešos saskaras ar bulingu. Turklāt 36,4% skolēnu piedzīvojuši aizvainojumus vai izsmieklu par ķermeņa īpatnībām vai seksualitāti. Savukārt 34% aptaujāto atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā paši vismaz reizi nodarījuši pāri citiem bērniem. Bulings ir plaši izplatīts arī digitālajā vidē — kiberbulings. Pētījums rāda, ka 21,8% skolēnu kļuvuši par kiberbulinga upuriem. Jāuzsver, ka visbiežāk par kiberbulinga upuriem kļūst bērni, kuri skolā saskaras ar tradicionālo bulingu.
“Cīņa ar bulingu ir ļoti ilgstošs un sarežģīts process, jo bulings neaprobežojas tikai ar skolām. Starptautiskie pētījumi liecina -- jo agresīvāka un satrauktāka ir sabiedrība, jo vairāk tas ietekmē to, kas notiek skolās.
Latgales forums ir pasākums, kurā pulcējam pretbulinga programmu koordinatorus, kas ikdienā strādā pie skolas kultūras veidošanas, pedagogu apmācības, viņu atbalsta un dažādu situāciju risināšanas.
Viņi satiekas vienuviet, lai iepazītos, dalītos pieredzē, veiksmes stāstos un izaicinājumos. Īpaša daļa ir praktiskās aktivitātes, kurās dalībnieki paši var izmēģināt mācību metodes un uzdevumus, kas tiek izmantoti klasēs.
Situācija ar bulingu Latvijas skolās ir ļoti nelabvēlīga. Latvijā ir viens no augstākajiem bulinga līmeņiem un intensitātes rādītājiem pasaulē, salīdzinot ar OECD valstīm, kur šādi pētījumi tiek veikti.
Tam ir daudz iemeslu — tie saistīti ar skolas kultūru un gadiem veidotām tradīcijām, kā tiek risināti konflikti. Tas saistīts arī ar to, kā skolās tiek uzņemti bērni, kuriem sākotnēji var būt nepietiekami attīstītas sociālās prasmes un kuriem vēl daudz jāmācās. Tāpat svarīgi, vai bērniem, kuri atnāk uz skolu, piemīt emocionālā inteliģence — spēja atpazīt savas un citu emocijas.
Latvijas sabiedrībā šīs prasmes daudziem trūkst, īpaši grupās. Individuāli vai mazās grupās bērns spēj labi organizēties un sadarboties, bet klasē ar 28–30 skolēniem grupas dinamika kļūst ļoti sarežģīta.
No bulinga cieš visi, jo tas ietver gan tiešu, gan netiešu vardarbību. Tas ir mīts, ka par upuriem kļūst tikai tie bērni, kuri nespēj sevi aizstāvēt. Bieži vien par mērķi kļūst tieši aktīvi, ļoti gudri un zinātkāri bērni. Tāda ir konkrētās klases kultūra. Piemēram, es biju vienā skolā, kur no 29 bērniem 26 bija zems sekmju līmenis. Nav grūti iedomāties, kas notiek ar tiem trim bērniem, kuri vēlas mācīties 9. klasē.
Rezultātā bulinga un grupas dinamika parasti ir ļoti sarežģīta. Tas ir process, kas attīstās ilgākā laika periodā, un tā intensitāte ar laiku pieaug. Tāpēc ciešanas bulinga gadījumā var iedalīt divos veidos: dažkārt bērni redz, ka kādu izsmej, un domā -- “cik labi, ka tas nenotiek ar mani”. Taču patiesībā cieš arī liecinieki, jo arī viņi tiek iebiedēti un apspiesti.
Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc pieaugušie bieži uzzina par vardarbības gadījumiem pārāk vēlu — kad situācijas jau ir kļuvušas dziļas un sarežģītas. Tāpēc viena no programmas KiVa pamatidejām ir ziņot par incidentiem, tos pamanīt, pievērst uzmanību negatīvajiem signāliem klasē un ikdienā aktīvi strādāt ar klasi, lai nerastos sajūta, ka jāķeras pie galējiem risinājumiem.
Paradoksāli, bet cieš arī pats agresors, jo viņam bieži veidojas izkropļots priekšstats par pasauli un rodas sajūta, ka viņam jābūt pirmajam un spēcīgākajam. Šādi bērni bieži dzīvo pastāvīgā spriedzē: ienākot telpā, viņi nepārtraukti vērtē, kurš ir stiprāks un vai kāds viņus neapdraud. Tas rada milzīgu spriedzi visā klasē.
Šādam bērnam ir svarīgi mācīt pieklājību, attīstīt draudzības prasmes, parādīt veselīgus veidus, kā palūgt to, kas viņam nepieciešams, un kā veidot savu veselīgu autoritāti klasē,” laikrakstam “Latgales Laiks” stāstīja KiVa programmas vadītāja Latvijā Līga Bērziņa.
Lai palīdzētu risināt šīs problēmas, darbojas KiVa programma. Tās galvenie elementi ir profilakse, iejaukšanās un monitorings.
Profilaktiskie pasākumi, piemēram, KiVa nodarbības, ir paredzēti visiem skolēniem un vērsti uz bulinga novēršanu. Izglītojošas nodarbības un tiešsaistes spēles ir konkrēti piemēri šādiem pasākumiem, kas ir KiVa programmas pamatā.
Iejaukšanās KiVa ietvaros paredzēta bērniem un pieaugušajiem, kuri ir bijuši iesaistīti bulinga situācijās. Tās mērķis ir sniegt konkrētus rīcības modeļus un instrumentus skolas personālam, lai risinātu jau notikušus bulinga gadījumus. Turklāt KiVa piedāvā arī rīkus, ar kuru palīdzību var sekot līdzi situācijai skolās — ikgadējas skolēnu un personāla tiešsaistes aptaujas. Šī atgriezeniskā saite sniedz skolām informāciju, kā uzlabot darbu bulinga mazināšanā.
Forumā piedalījās vairāk nekā simts speciālisti no Latgales skolām. Daudzi no viņiem KiVa programmu zina ne tikai teorētiski, bet arī aktīvi izmanto savā darbā, tostarp Daugavpils Zinātņu vidusskolas sociālā pedagoģe Solvita Lazdāne: “Bērni, protams, ir dažādi. Viņi ne vienmēr pilnībā izprot savas rīcības sekas. Nevar teikt, ka pie mums bulings izpaužas ļoti atklāti vai asi. Mēs pastāvīgi strādājam profilaktiski — notiek klases stundas, KiVa nodarbības, individuāls darbs. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad kāds kādam nodara pāri. Biežāk tas attiecas uz jaunākiem bērniem, kuri vēl neprot regulēt savas emocijas un, iespējams, nerīkojas ar ļaunu nolūku.
Kopumā var runāt par epizodiskām izpausmēm, nevis ilgstošu un sistemātisku bulingu. Tie ir atsevišķi gadījumi, un ir ļoti svarīgi uz tiem reaģēt laikus, lai tie neturpinātos.
Pirmkārt, mēs bērniem klasē izskaidrojam rīcības algoritmu: ko darīt, ja tevi aizskar vai apbēdina. Vispirms jāvēršas pie klases audzinātāja. Bērni šo kārtību zina — ja audzinātājs nav uz vietas, skolēni vēršas pie viņa vēlāk.” Skolā strādā psihologs, sociālais pedagogs un citi speciālisti. Šādās situācijās bērni var vērsties arī pie skolas administrācijas. Solvita ir pārliecināta — ja darbs notiek vienotā un pārdomātā sistēmā, daudzas problēmas var novērst.
Tam piekrīt arī KiVa programmas koordinatore un Ilūkstes Raiņa vidusskolas psiholoģe Sandra Samoviča: “Skolā situācija pagaidām ir diezgan normāla. Protams, reizēm notiek atsevišķi gadījumi, bet tie ir reti. Skolotāji jau laikus pamana bulingu un to novērš. Agrāk, iespējams, bija situācijas, kad izmantojām arī KiVa ar visām anketām un rīkiem, kas tajā ietilpst. Man KiVa patīk, jo to var izmantot jebkurā situācijā — gan pasākumos, gan klases, gan mācību priekšmetu stundās. Tā ir ļoti laba programma. Man patīk, ka ir pieejami materiāli un viss ir detalizēti izskaidrots — nav jādomā, kā rīkoties, jo tiek piedāvāti gatavi risinājumi.”
Jāuzsver, ka bērniem ir ļoti svarīgi saprast, kas ir bulings, un nepalikt malā, ja kāds tiek aizskarts. Ir nepieciešams savlaicīgi pārtraukt jebkādas tamlīdzīgas darbības. Ja strādā visa komanda kopā, rezultāti noteikti būs pozitīvi.
Komentāri