Strādāt vai tomēr labāk nedarīt neko?

Saasinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, strauji pieaugusi naftas un, līdz ar to, arī dīzeļdegvielas un benzīna cena. Latvijā tas noticis tik ievērojami, ka, pēc speciālistu domām, tiek apdraudēta visas valsts ekonomika. Šī iemesla dēļ valdība plāno pieņemt lēmumu -- no 1. aprīļa noteikt dīzeļdegvielas cenu griestus. Tikmēr lauksaimnieki ir neziņā par šī pavasara darbiem un savu nākotni.

Vairāk nekā 2 eiro litrā!

Vēl nekad nav bijis tā, ka Latgales zemnieki, kuri raduši smagi strādāt un nesūdzēties par dzīvi, apsvērtu domu -- strādāt vai tomēr nedarīt neko? Lai arī tas šķiet dīvaini, daži lauksaimnieki vairāk sliecas atbalstīt otro variantu.

Ļoti sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai saimniecību īpašnieki citviet Latvijā, bet arī Latgalē un Augšdaugavas novadā, kuriem joprojām ir parādsaistības par iepriekšējos gados paņemtajiem kredītiem, tāpēc viņi pamatoti baidās sākt pavasara lauku darbus, lai pārmērīgi augsto degvielas cenu dēļ nebankrotētu vai nenonāktu vēl lielākos parādos.

Pagājušajā nedēļā dīzeļdegvielas cena svārstījās ap 2 eiro, bet benzīns (A-95) maksāja gandrīz 1,8 eiro litrā. Nedēļas nogalē dažās degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegviela pat pārsniedza psiholoģisko cenas robežu – 2,014 eiro par litru.

Pat privātajiem auto īpašniekiem, kuriem auto izmantošana bieži vien nav vitāli nepieciešama, tas rada lielas bažas. Taču viņiem vismaz ir alternatīvas: ja nav naudas degvielai, var izmantot sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pat iet kājām. Taču tas attiecas uz pilsētu.

Bet ko darīt lauku iedzīvotājiem, uz kuru pleciem gulst rūpes par mazākām vai lielākām zemnieku saimniecībām, t.i., piena, gaļas, graudu un cita veida ražošanu? Vai arī tiem, kuriem automašīna laukos ir vienīgais veids, kā risināt daudzas problēmas? Viņiem nav alternatīvas dārgajai degvielai – zirgi laukos vairs netiek izmantoti.

Augsto degvielas cenu dēļ automātiski pieaugušas arī citas izmaksas, pirmkārt – minerālmēslu cenas, kas jau pirms šīs krīzes nebūt nebija zemas. Ja pagājušajā rudenī tonna maksāja ap 250 eiro, tad tagad – jau 450 eiro. Klāt nāk arī citas izmaksas, tāpēc ne katra saimniecība spēj izturēt šādu finansiālu slogu.

Ko domā vara?

Saistībā ar sarežģīto situāciju Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja valdību apsvērt energoresursu cenu kāpuma pārnešanu uz citiem patēriņa segmentiem. Viņš minēja iespējamos risinājumus – akcīzes nodokļa samazināšanu un obligātā biodegvielas piejaukuma politikas pārskatīšanu.

M. Kazāks atzīmēja, ka atbalstam jābūt īslaicīgam un mērķētam, piemēram, degvielas cenas samazināšanai pavasara sējas laikā. Taču lauksaimnieki ne tikai sēj – viņi arī pļauj zāli, novāc labību un veic daudzus citus darbus, kur nepieciešama tehnika un degviela.

Mārtiņš Kazāks norādīja, ka Eiropas ekonomika šobrīd ir stabilāka nekā 2022. gadā, taču nenoteiktība joprojām ir augsta. Degvielas cenu pieaugums varētu stabilizēties tikai dažu mēnešu laikā, un pilnībā to apturēt, visticamāk, nebūs iespējams – var tikai mazināt tā ietekmi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nesen paziņoja, ka tiek izskatīti divi galvenie instrumenti – akcīzes samazināšana un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā.

Valdība izvērtē akcīzes samazināšanu par 10%, 15% vai pat 35%. Galīgais lēmums būs atkarīgs no tirgus situācijas. Galvenais mērķis – noturēt dīzeļdegvielas cenu ne augstāku par 1,80 eiro litrā. Analītiķi uzskata, ka šī robeža ir kritiska – tās pārsniegšana var radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas ekonomikai.

Īpaši svarīgi tas ir lauksaimniecības nozarei pirms pavasara darbu sākuma. Gada laikā “lauksaimniecības” dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 55 centiem, kas padara ražošanu nerentablu.

Nodokļu sloga samazināšana no 1. aprīļa var būt izšķirošs faktors daudzu saimniecību izdzīvošanai šajā sezonā. Tāpēc tieši no šī datuma Latvijā plāno samazināt akcīzi dīzeļdegvielai. Benzīna cena paliks nemainīga.

Risks ir ļoti liels

Vēl pirms valdības ārkārtas lēmuma par degvielas cenu samazināšanu biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka augsto degvielas cenu dēļ daļa lauksaimnieku šaubās, vai šopavasar ir vērts sākt lauku darbus, lai galarezultātā nepaliktu zaudētājos. Jo, pat ņemot vērā plānotos degvielas cenu ierobežojumus, ir pilnīgi skaidrs — risks ieguldīt sējas darbos ir ļoti augsts.

Ja pirms konflikta Tuvajos Austrumos dīzeļdegvielas cena mainījās, taču nebūtiski, un zemnieki tai pielāgojās, tostarp izmantojot iekšējās rezerves un krājumus, tad pašreizējais straujais cenu lēciens — par 55% salīdzinājumā ar pagājušo gadu — daudziem fermeriem ir smags trieciens.

“ Degviela kopā ar minerālmēsliem veido līdz 40% no kopējām ražošanas izmaksām, un tas ir faktors, kas ietekmēs visu lauksaimniecības nozari,” sacīja J. Lazdiņš.

J. Lazdiņš uzskata, ka šis pavasaris būs indikators, kurā virzienā saimniecības aizies: „Ja pēdējos trīs gadus šī nozare ir nesusi zaudējumus, tad varbūt tiešām labāk ir neko nedarīt. Tāpēc tiek meklētas alternatīvas. Protams, tas nav tik viegli tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības.”

Salīdzinoši labvēlīgais šī gada pavasaris sola diezgan labu ražu, lai gan ne visos Latvijas reģionos. Tomēr dārgā degviela var izjaukt šo daudzsološo sezonas sākumu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra aprēķini liecina, ka degvielas izmaksu pieaugums vien sastāda vidēji 66 eiro uz hektāru, taču, pieskaitot transporta un darbaspēka izmaksas, šis cipars ir ievērojami lielāks.

Izdevumi pārsniegs ienākumus

Pašlaik minēto iemeslu dēļ daudzi zemnieki ir tuvu tam, lai pilnībā atteiktos no lauksaimniecības darbiem. bet, ja arī tos plāno, tad paredz samazināt apstrādājamās platības vai uz laiku apturēt lauksaimniecisko darbību vai pat pilnībā likvidēt saimniecību, jo atzīst, ka ar ienākumiem par nākamo ražu nebūs iespējams segt pieaugušās izmaksas.

Pavasara lauku darbi Vidzemē sāksies tuvākajās nedēļās. Saimniecībā "Robežnieki" tikai nelielu daļu no nepieciešamās degvielas iespējams uzglabāt pašiem, tāpēc lielākoties tā jāiegādājas par aktuālo tirgus cenu.  

“Mums saimniecībā ir ap 800 hektāriem, degvielas patēriņš -- aptuveni 100 litri uz hektāru. Mums ir arī 30 hektāri cietes kartupeļu, kam nepieciešami ap 400–500 litri uz hektāru. Tā ka tās ir aptuveni 80 tonnas gadā. Un, ja ir 40 centu sadārdzinājums, tad var sarēķināt, kas tie ir par papildu izdevumiem," LSM.lv žurnālistiem teica z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga. Saimniecībā lēš, ka papildu sadārdzinājums būtu ap 35 tūkstošiem eiro šajā sezonā: „Mums nāksies nopirkt kādas piecas tonnas par dārgāku cenu, bet darīsim visu iespējamo, lai būtu raža,” sacīja I. Alpa-Eizenberga.

Arī Vidzemes lielākajā kooperatīvā "VAKS" uzsvēra – zemnieki šobrīd ir stipri atkarīgi no degvielas tirgus cenas. Ja cenas kāps, esot dzirdēts, ka daļa saimniecību varētu lemt par likvidāciju.   

Preiļu novada zemnieku saimniecības "Tūmeņi" īpašnieks Edgars Soldāns, prognozējot politisko nestabilitāti Tuvajos Austrumos, paspēja savlaicīgi iegādāties degvielas rezerves, taču ar tām pietiks vien pavasara darbu sākumam. Turklāt radušās citas problēmas -- piegādātāji, izmantojot situāciju, mēdz pat atsaukt pasūtījumus un atgriezt iemaksāto naudu, lai vēlāk degvielu pārdotu par augstāku cenu. „Zemnieks ir pēdējais ķēdē – lai gan ražošanas izmaksas strauji aug, produkta gala cenu nosaka globālais tirgus, kurā vietējiem ražotājiem jākonkurē ar lētāku importu,” secināja E. Soldāns.

Tāpēc daļa zemnieku mēģina glābties, izmantojot tiešo tirdzniecību. Preiļos nesen atvērtais kooperatīva veikals, tomēr arī šeit atzīst, ka cenu kāpums būs neizbēgams.

Kad viss brūk kopā

Zemnieku saimniecības “Dravnieki” (Augšdaugavas novada Nīcgales pagasts) īpašnieki -- Spūļu ģimene -- specializējas piena ražošanā. Saimniecībā šobrīd ir apmēram 200 augstražīgas govis, bet kopējā zemes platība ir aptuveni pusotrs tūkstotis hektāru. Tāpat saimniecībā ir daudz tehnikas, kurai nepieciešams liels dīzeļdegvielas apjoms.

Spūļu ģimene līdz šai degvielas krīzei, pārvarot grūtības, patstāvīgi gādāja par to, lai saimniecība darbotos stabili: “Un pēkšņi vienā mirklī viss sabruka! Tas ir briesmīgi! Citādi to nevar pateikt. Pašlaik mēs dzīvojam vienai dienai. Kamēr ir barība un govis dod pienu, ikdienas darbos šī problēma it kā nedaudz piemirstas. Bet kas būs rīt un kas sagaida nākotnē — mēs nezinām! Un tas ir pats briesmīgākais. Katra diena ir kā amerikāņu kalniņi. Taču govis jābaro ik dienu. Litrs piena maksā tikai 37 centus un nesedz ražošanas izmaksas. Un tagad vēl arī milzīgās dīzeļdegvielas cenas!”

Inguna pastāstīja, ka piešķirtā „atlaides” degviela saimniecībā parasti beidzas jau pirms Jaunā gada — arī šajā sezonā. Tāpēc nāksies pirkt dīzeļdegvielu par tirgus cenu, kas sējas laikā, ņemot vērā lielās zemes platības, izmaksās ļoti dārgi. Jau tagad ik dienu tehnikai, kamēr lopi tiek turēti kūtī, nepieciešami aptuveni 60 litri degvielas — tas ir, gandrīz 120 eiro dienā.

Telefonsarunā ar Ingunu bija skaidrs, ka šī ir ļoti atklāta un smaga saruna — patiesībā dvēseles kliedziens. I. Spūle neizslēdz pat sliktāko scenāriju — atteikšanos no saimniekošanas, ja nebūs valsts atbalsta: “To ir ļoti grūti apzināties. Cik daudz pūļu ir ieguldīts! Mums šobrīd nav nekādu nākotnes plānu. Perspektīvas ir miglainas... Ļoti žēl šķirties no tā, kas daudzus gadus bija mūsu strādīgās ģimenes dzīves jēga. Bet mēs šajā situācijā neesam vainīgi.”

Inguna labi zina zemnieku smagā darba vērtību -- viņai neskauž citu panākumi un nesagādā prieku konkurentu neveiksmes. I. Spūle mierina sevi ar domu, ka šobrīd grūti ir ne tikai viņu ģimenes saimniecībai, bet arī daudziem citiem zemniekiem Latvijā un Latgalē: “Mēs visi esam vienā grimstošā laivā, bet dzīvojam ar cerību uz labāku nākotni un ticam, ka pārvarēsim arī šo kritisko situāciju.”