Katru gadu budžeta pieņemšana ir ļoti sarežģīts un atbildīgs process. Ņemot vērā, ka ieņēmumi ir visai ierobežoti, izdevumi jāizplāno tā, lai šo pieticīgo līdzekļu pietiktu visam. Un, šķiet, Augšdaugavas novada domei tas ir izdevies — budžets tika pieņemts vienbalsīgi.
Pilsētas, novada vai valsts budžets ir svarīgs finanšu dokuments, kas nosaka, kā tiks sadalīti finanšu resursi teritorijas normālas funkcionēšanas nodrošināšanai. No prasmīgi sastādīta budžeta ir atkarīga infrastruktūras attīstība, ceļu stāvoklis, sabiedriskā transporta darbība, skolu, slimnīcu un citu svarīgu iestāžu darbs.
Turklāt budžets ļauj īstenot sociālās programmas, atbalstīt maznodrošinātos iedzīvotājus, attīstīt kultūru un sportu. Tas ietekmē arī reģiona kā investīciju objekta pievilcību: jo efektīvāk tiek izmantoti līdzekļi, jo vairāk iespēju ekonomiskajai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.
Svarīgi, lai budžets būtu caurskatāms un sabalansēts, bet lēmumi par tā sadali tiktu pieņemti, ņemot vērā iedzīvotāju intereses. Sabiedrības līdzdalība budžeta jautājumu apspriešanā palielina uzticēšanos varai un veicina efektīvāku līdzekļu izmantošanu.
Augšdaugavas novada 2026. gada budžetā, kas tika apstiprināts februārī, paredzēti pamatbudžeta ieņēmumus 48,11 miljonu eiro apmērā. Galvenie ieņēmumu avoti ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (14,79 milj. eiro) un transferti (27,41 milj. eiro). Izdevumu daļa veido 53,04 miljonus eiro. Plānotais pamatbudžeta deficīts būs 4,93 miljoni eiro, un tas tiks segts no iepriekšējā gada līdzekļu atlikuma (4,86 milj. eiro), kā arī piesaistot kredītus investīciju projektu īstenošanai (2,50 milj. eiro), vienlaikus dzēšot kredītu pamatsummu (–2,43 milj. eiro).
Par to, kam tiks izlietoti pieejamie līdzekļi, laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts.
— Kāds būs novada budžets šim gadam?
— Man ir ļoti patīkami, ka domē visi deputāti nobalsoja “par”. Tas nozīmē, ka man kā priekšsēdētājam šobrīd ir dots liels uzticības mandāts sarunās gan ar valsts prezidentu, gan ar premjerministri un ministriem, jo es runāju visas domes un visu deputātu vārdā.
Budžeta izdevumu apjoms šogad ir ievērojams, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojams būtisks pieaugums. Lielākie izdevumi, kā ierasts, paredzēti izglītības un sociālajai jomai.
Sociālajai jomai paredzēta ievērojama līdzekļu daļa, turklāt finansējums ir palielināts. Tas nozīmē, ka saglabāti visi pabalsti — gan obligātie, gan brīvprātīgās iniciatīvas. Daži no tiem ir palielināti, ņemot vērā iedzīvotāju sarežģīto ekonomisko situāciju, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp arī pašreizējā ģeopolitiskā situācija.
Sociālais budžets ir palielināts, un priecē tas, ka daļa līdzekļu tiek novirzīta arī attīstībai. Gada laikā šī daļa pieaugs, jo jau pēdējā domes sēdē ieņēmumi tika palielināti, pateicoties Eiropas finansējumam un projektiem.
Runa ir par papildu līdzekļiem, jo apstiprināti vairāki projekti: patronāžas pakalpojumi, sociālo dzīvokļu remonts, kā arī projekti Bebrenē un Kalupē. Tādējādi jau vienā domes sēdē budžetam tika pievienoti papildu līdzekļi.
Mēs uzskatām, ka ar laiku šī summa varētu dubultoties, jo pašlaik gatavojam arī tehnisko dokumentāciju industriālajam parkam “Augšdaugava”. Dokumenti tiks iesniegti noteiktajā termiņā, un mēs plānojam iesniegt projektu par maksimāli iespējamo summu.
Šis projekts paredz ceļu un komunikāciju izbūvi, kā arī vairāku desmitu hektāru plašas teritorijas plānošanu, kur uzņēmēji varēs būvēt savas ražošanas ēkas.
Pateicoties šiem projektiem, mēs faktiski varēsim dubultot līdzekļus, kas jau paredzēti budžetā.
— Kādi vēl lieli projekti ir ieplānoti?
— Šogad mēs pabeigsim aptuveni tūkstoš kvadrātmetru liela angāra būvniecību Višķos, pēc tam tiks rīkota izsole. Jau tagad uzņēmēji izrāda interesi, tostarp par iespēju iegūt ilgtermiņa nomas tiesības.
Turklāt šogad plānots uzlabot izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi. Mēs saņemsim Eiropas Savienības fondu finansējumu, pievienosim arī savus līdzekļus, un līdz ar to kopējais investīciju apjoms sasniegs gandrīz vienu miljonu eiro. Rezultātā tiks izbūvēti jauni sporta laukumi skolām, kā arī uzlabots kabinetu un klašu aprīkojums.
Tāpat tuvākajā laikā sāksim tehniskā projekta izstrādi, lai piesaistītu aizņēmuma līdzekļus un veiktu atjaunošanu.
— Vai runa ir par skolām?
— Jā. Pašlaik plānojam sakārtot pusi Raiņa Ilūkstes vidusskolas ēkas. Pirmajā stāvā tiks ierīkoti divi jauni mācību kabineti, bet otrajā stāvā plānots izveidot dienesta viesnīcu, jo ir pieprasījums no kaimiņu pašvaldībām — vecāki vēlas sūtīt bērnus mācīties šajā skolā, taču pašlaik mums šādas dienesta viesnīcas nav.
Šogad sāksim tehniskā projekta izstrādi, bet nākamgad, visticamāk, darbus pabeigsim. Tāpat, ņemot vērā, ka nākamgad skola svinēs simtgadi, jau šogad labiekārtosim skvēru iepretī vispārizglītojošajai izglītības iestādei un pievedceļus, lai jubileju varētu nosvinēt godam.
Lieli plāni saistīti arī ar Bebrenes vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu, kur aktīvi tiek attīstīta zirgkopības programma. Latvijā šo specialitāti iespējams apgūt tikai Bebrenē un Smiltenē. Protams, Bebrenē ir nepieciešams jauns stallis un mūsdienīga manēža.
Tuvākajā laikā izsludināsim iepirkumu, kas ietvers gan projektēšanu, gan būvniecību, lai izbūvētu jaunu stalli un manēžu, kur varēs turēt zirgus un ar tiem nodarboties — izglītojamie tur varēs mācīties un iziet praksi.
Tie ir galvenie lielie projekti. Tuvākajā laikā noslēgsies arī iepirkums vairākiem citiem projektiem, tostarp ielu apgaismojuma ierīkošanai vairākās apdzīvotās vietās.
— Jūs minējāt arī ievērojamu finansējumu sociālajai jomai. Kam tieši šie līdzekļi tiks novirzīti?
— Diemžēl ir pieaugušas klientu uzturēšanas izmaksas sociālās aprūpes centros — tas ir viens no galvenajiem faktoriem. Otrkārt, esam spiesti pakāpeniski palielināt darba samaksu, protams, tajās robežās, ko pieļauj valsts. Sociālo darbinieku darbs prasa lielu morālo, fizisko un vispārējo atdevi, kā arī ir saistīts ar augstu atbildību un būtisku ietekmi.
Mēs cenšamies pakāpeniski uzlabot apstākļus šajā jomā. Turklāt, pateicoties Eiropas Savienības projektam, kas tika iesniegts pagājušajā gadā un apstiprināts, šogad saņemsim mobilo brigādi. Tajā būs specializēts transports, kas ļaus sniegt pakalpojumus mūsu novada iedzīvotājiem uz vietas.
Šādus pakalpojumus sniedzam jau septiņus gadus, un pieprasījums pēc mobilajām brigādēm saglabājas. Šobrīd mums ir viena šāda brigāde, drīzumā būs divas.
— Kā ir ar jauniešiem?
— Visas jauniešiem paredzētās programmas tiek saglabātas. Piedalāmies arī dažādos Eiropas projektos — piemēram, šobrīd tiek īstenots gan jauniešu, gan senioru digitālo prasmju attīstības projekts. Tādējādi aptveram visas vecuma grupas, ikviens var pieteikties un piedalīties.
Jauniešiem tiek organizēti dažādi pasākumi. Manuprāt, novada jauniešu dzīve ir aktīva. Es gribētu aicināt visus jauniešus pēc skolas beigšanas un izglītības iegūšanas palikt novadā vai arī atgriezties atpakaļ. Jāteic, ka pēdējā laikā vērojama tendence — jaunieši sāk atgriezties.
Pozitīvi ir arī tas, ka vecāki un bērni izvēlas mūsu novada skolas. Jau otro mācību gadu pēc kārtas audzēkņu skaits skolās lai arī nedaudz, tomēr pieaug.
Protams, demogrāfiskā situācija joprojām ir sarežģīta un rada mums nopietnas bažas. Mēs uzskatām, ka valsts līmenī demogrāfijai jābūt otrai svarīgākajai prioritātei pēc aizsardzības. Tomēr mēs cenšamies saglabāt skolu tīklu, jo saprotam: ja kādā ciemā vai pilsētā tiek slēgta skola, cerēt, ka jaunieši paliks vai atgriezīsies, ir neiespējami.
Tāpēc mēs esam saglabājuši visu skolu tīklu un centīsimies to uzturēt, lai pārvarētu šo sarežģīto demogrāfisko periodu. Neskatoties uz to, ka daudzi aizbrauc, mēs ceram, ka jaunieši atgriezīsies.
— Vai turpināsiet finansēt sportu?
— Novadā ir ļoti laba sporta skola. To apliecina arī rezultāti -- vieglatlētikā, peldēšanā un cīņas sportā mums ir Latvijas čempioni un rekordisti.
Labi attīstās arī futbols. Šogad divas mūsu sporta skolas komandas spēlēs Otrajā un Trešajā līgā. Turklāt ir arī citas futbola komandas.
Mums ir vairākas hokeja komandas, kurām tāpat sniedzam atbalstu. Ir arī volejbola komanda “Augšdaugava”, kas šobrīd demonstrē labu sniegumu.
Šogad budžetā paredzēts jauns virziens — sporta klubu atbalsts. Runa ir par futbolu, hokeju, volejbolu un citiem sporta veidiem. Daudzi klubi galvenokārt tiek finansēti no sponsoru līdzekļiem, un šogad pirmo reizi novada budžetā ir paredzēti līdzekļi arī to atbalstam.
— Paldies par sarunu.
Publicitātes foto
Komentāri