Tiklīdz ASV kopā ar Izraēlu sāka uzbrukumus Irānai, naftas cenas uzreiz pieauga visās pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Mēneša laikā valdība sprieda, kā palīdzēt iedzīvotājiem, un jo īpaši lauksaimniecības uzņēmējiem pārvarēt šo grūto laiku. Rezultātā akcīzes nodoklis tika samazināts par piecpadsmit procentiem. Bet vai tas patiešām palīdzēja? Šo tēmu žurnālisti apsprieda Aizkraukles novadā notikušajā preses konferencē.
Pēdējās nedēļās autovadītāji un uzņēmumi Latvijā un Eiropā saskaras ar būtisku benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpumu. Eksperti to galvenokārt saista ar konflikta eskalāciju Irānā. Militārās darbības un spriedze stratēģiski svarīgajā reģionā sarežģī naftas piegādes pasaules tirgiem. Katrs ziņojums par eksporta maršrutu slēgšanu vai uzbrukumu infrastruktūrai uzreiz palielina naftas kotācijas, kas tieši atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās.
«Situācija Tuvajos Austrumos būtiski ietekmē pasaules naftas cenas. Pat ja iekšējais nodokļu regulējums ir stabils, benzīna un dīzeļdegvielas cenas turpina pieaugt,» norāda analītiķi.
Šajā kontekstā Latvijā jau tika pieņemtas darbības degvielas akcīzes samazināšanai, lai atvieglotu slogu patērētājiem. Tomēr eksperti brīdina: kamēr ģeopolitiskais spriegums neatslābst, cenas saglabāsies augstas, un straujie svārstījumi var atkārtoties. No šīs situācijas cieš arī uzņēmēji. Piemēram, lauksaimniecības īpašnieki šogad pat apsver, vai vispār uzsākt darbus, raugoties uz degvielas cenām uzpildes stacijās.
“Mēs visi redzam, kādas ir degvielas cenas. Agrāk bija daudz lētāk. Es nesen runāju ar lauksaimniekiem, pārrunājām dažādas tēmas, un arī jautāju, kā viņiem sokas. Viņi teica, ka sākuši darbu, bet, protams, ja cenas paliks tik augstas, es pieļauju, ka liela daļa zemnieku varētu bankrotēt,» stāsta vietējais uzņēmējs.
Kamēr daļa zemnieku vēl turas, pavasarī daudzi saskarsies ar grūtībām. Viņi saka, ka vienkārši ekonomiski nespēs turpināt savu darbu, un, manuprāt, visvairāk cietīs tieši zemnieki, jo visiem pieaug izmaksas ne tikai par degvielu, bet arī par minerālmēsliem. Attiecīgi izmaksas ir palielinājušās. Mums ir zināma atbalsta sistēma, bet tā nav pietiekama, lai nodrošinātu stabilitāti visai sezonai. Ekonomikas ministrs plāno uzraudzīt visus degvielas tirgotājus, lai būtu mazāk manipulāciju ar cenām. Taču līdz cenas paliek augstas, un vienīgā iespēja ir akcīzes samazinājums vairāk nekā par 15% un daļēja izmaksu kompensācija.
«Man liekas, ka cenas pieaug nepamatoti, jo benzīns jau ir ražots un nogādāts uz degvielas uzpildes stacijām, piegādes ir nodrošinātas. Tirgotāji veido cenu uz nākotni, lai gūtu peļņu, tāpēc cenas aug. Tas ir mans viedoklis. Kāds mēģina regulēt šo kāpumu, bet ir grūti visu precīzi izsekot un saprast, par kādu cenu degviela tika pārdota un kādu peļņu plāno saņemt,» preses konferencē sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts.
Turklāt izpilddirektora vietniece Ināra Natarova norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāti atbalsta mehānismi zemniekiem, tostarp paredzēti informatīvi semināri. Tāpēc ieteicams sekot Lauku atbalsta dienesta mājaslapas informācijai.
Degvielas cenu nebijušā pieauguma laikā Latvijā arvien skaļāk izskan degvielas biznesa pārstāvju balsis, kuri iebilst pret papildnodokļa — tā sauktā «pārpeļņas» — ieviešanu. Pēc viņu domām, šāda mēra ne tikai neatrisinās problēmu, bet vēl vairāk palielinās spiedienu uz mazumtirdzniecības pārdevējiem, kuri jau darbojas ārkārtīgi sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Un, ja valdība tomēr lems par solidaritātes iemaksu, degvielas tirgotāji būs gatavi aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izsakot nopietnas bažas par piedāvāto papildnodokli uzņēmumiem, kas tirgo degvielu. Vēstulē uzsvērts, ka nodokļa ieviešana ārkārtas situācijā uz patiešām pārmērīgu peļņu būtu saprotama un pelnītu atbalstu. Tomēr asociācija norāda, ka piedāvātā mēra mērķis patiesībā nav cīņa ar “pārpeļņu”.
«Piedāvātais mehānisms būtībā ir cenu kontroles instruments, nevis līdzeklis pārmērīgas peļņas ierobežošanai. Ja valsts tieši noteiks, par kādu cenu uzņēmēji var pārdot degvielu, tas vairs nebūs nodokļu politikas jautājums, bet pārvērtīsies par cenu regulēšanu, kas ir pretrunā ar brīvā tirgus un tiesiska valsts principiem,» teikts vēstulē.
Asociācija arī uzsver, ka šāda pieeja var radīt precedentu valsts iejaukšanās tirgus procesos un negatīvi ietekmēt nozares investīciju pievilcību.
Komentāri