Pagājušās nedēļas beigās Daugavpilī viesojās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. Savas vizītes laikā viņš tikās ar Daugavpils un Augšdaugavas novada pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar dažādu iestāžu vadītājiem, kuri tieši saistīti ar reģiona uzņēmējdarbības vidi, lai informētu par Eiropas Komisijas lēmumiem attiecībā uz austrumu pierobežu.
Šī pasākuma organizators Daugavpilī, kā arī dienu iepriekš Rēzeknē, bija Latgales Europe Direct centrs, ko vada Oskars Zuģickis. Viens no šīs organizācijas uzdevumiem ir informēt par visu, kas notiek Eiropas Parlamentā, tostarp par Eiropas Komisijas darbību.
“Jāsaka, ka visās Eiropas Savienības valstīs darbojas aptuveni četri simti atbalsta centru. Tie ir Europe Direct centri. Ņemot vērā šo centru kuplo skaitu, tostarp centru, ko vadu es, mēs kopā arī īstenojam visus pasākumus, popularizējam Eiropu, Eiropas vērtības, komunicējam ar iedzīvotājiem, dažādām iestādēm un sniedzam atbalstu visā mūsu reģionā. Dienu iepriekš līdzīgs pasākums kopā ar Andri Kužnieku notika arī Rēzeknē, Latgales mākslas un kultūras centrā “GORS”. Mums bija paredzēta virkne pasākumu gan jauniešiem, gan vietējo pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem. Vakar mēs tikāmies uz lielās skatuves, diskutējām par ļoti svarīgiem jautājumiem, kas mūs visus gaida tuvākajā laikā, kā arī par dažādiem Eiropas Komisijas atbalsta instrumentiem un mehānismiem. Šodien mēs stāstām arī Daugavpilī par Eiropas Komisijas lēmumiem attiecībā uz austrumu pierobežu,” stāsta Oskars Zuģickis.
Bet par ko konkrēti šoreiz stāstīja Andris Kužnieks? Šī gada 26. februārī Eiropas Parlaments apstiprināja pasākumu paketi, kas vērsta uz atbalstu Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģioniem. Runā ir par teritorijām, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, un kuras pēdējos gados saskārušās ar nopietnām ekonomiskām un demogrāfiskām problēmām, kā arī paaugstinātiem drošības riskiem.
Pieņemtie pasākumi kļuva par daļu no plašākas stratēģijas, ko iepriekš bija prezentējusi Eiropas Komisija, un tie ir vērsti uz šo reģionu noturības un stabilitātes stiprināšanu.
“Vizītes mērķis ir pārrunāt ar pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Komisiju, kā arī nesen publicētās iniciatīvas un atbalstu Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģioniem. Mums ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību veicināt investīcijas šajos reģionos. Kopā ar mani uz Daugavpili ieradās arī kolēģi no Eiropas Investīciju bankas, kas vada tās pārstāvniecību Latvijā, un kuri stāstīja par bankas iespējām gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem.
Kopumā mēs informējam par komunikāciju un par to, kādu labumu uzņēmēji un pašvaldību iedzīvotāji var gūt no šī atbalsta. Acīmredzami, ka tas nav ne ceļa sākums, ne tā gals, bet drīzāk starpposms. Eiropas Komisija īpaši uzsver, ka jāpievērš uzmanība reģioniem, kas atrodas uz robežas ar agresorvalstīm un kuri saskaras ar spiedienu. Ir skaidrs, ka objektīvi apstākļi ir noveduši pie tā, ka dzīve un situācija šajos reģionos ir mainījusies un pasliktinājusies gan demogrāfiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tāpēc ir jāmeklē efektīvi veidi, kā palīdzēt šiem reģioniem. Tas attiecas arī uz visu Latviju. Kādu atbalstu mēs varam sniegt? Tas ir jautājums, ko mēs apspriežam. Šis dokuments ir politiska rakstura un palīdz ņemt vērā īpašas situācijas valstīs visā Eiropas Savienībā. Patiesībā citiem reģioniem nekādu jaunu stratēģiju nav. Šo reģionu īpašā īpatnība ir tā, ka tie ir unikāli ES kontekstā.
Tas, protams, ir arī labs instruments Rīgai un visai Latvijai sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kuras jau notiek, jo Eiropas valstu līderi ir apņēmušies līdz šī gada beigām pieņemt politiskus lēmumus par nākamo budžetu. Jautājums ir par to, kādā veidā varētu atbalstīt arī austrumu un pierobežas reģionus.
Tas ir svarīgs jautājums ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Lietuvai un Somijai. Tas ir stratēģisks jautājums. Mēs arī savācam priekšlikumus par to, kas vēl būtu darāms. Ar šo atbalstu mēs varam attīstīt savus reģionus.
Tas var būt arī signāls investoriem un lielajām bankām, kuras, starp citu, 26. februārī parakstīja memorandu, ka viņām arī jāapsver, kā novirzīt finansējumu austrumu pierobežas reģioniem. Vai šeit mums patiešām nepieciešams šāds atbalsts? Protams, tas ir nepieciešams. Kā jau teicu, tas ir objektīvi: ekonomiskā situācija, demogrāfija un drošības riski ir tādi, ka daži investori var negribēt šeit nākt, tāpēc ir svarīgi domāt, kā mainīt šo situāciju,” – komentēja savu vizīti Latgalē Andris Kužnieks.
Ar to aktīvi strādāja arī Latgales plānošanas reģions. Tā speciālisti jau sen norāda, ka Austrumu pierobežas reģioniem Eiropas Savienībā, tai skaitā Latgalei, nepieciešams papildu atbalsts un investīcijas reģionā.
“Pēdējos gados mēs intensīvi strādājām Eiropas Savienības ietvaros, piedalījāmies Reģionu komitejās, mūsu politiķi sadarbojās ar dažādām ministrijām. Pagājušajā vasarā, īpaši, iniciatīvas otrā persona Rafaele Fitto apmeklēja Latgali, lai klātienē redzētu gan pilsētu, gan lauku teritorijas, tostarp pierobežas reģionus.
Pašlaik ideja ir šāda: ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus, 26. februārī Eiropas Savienība noteica tā sauktos austrumu pierobežas reģionus kā stratēģiskas teritorijas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Tas attiecas uz visām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī valstīm, kas robežojas ar Ukrainu. Šie reģioni ir definēti kā stratēģiski nozīmīgi.
Pirmā Eiropas Savienības iniciatīva šajā virzienā ir platforma East-Invest. Laika posmā no 2022. līdz 2028. gadam vairāki ES finanšu institūti apvienojuši līdzekļus kopējā apmērā --28 miljardi eiro, kurus var izmantot kā pastarpinātu finansējumu. piemēram, caur Latvijas finanšu institūtiem šie līdzekļi var nonākt līdz mūsu uzņēmējiem un pašvaldībām.
Tas ir tikai pirmais solis, jo šobrīd ES gatavojas jaunajam plānotajam budžeta periodam. Ņemot vērā, ka mūsu reģioni ir noteikti kā stratēģiskie mērķi, mēs strādājam pie īpašu instrumentu un produktu izveides, kas būs pielāgoti tieši mūsu reģioniem, pašvaldībām un uzņēmējiem,” – stāsta Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.
Šajā tikšanās reizē piedalījās arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Šī tēma tieši skar pašvaldību, kurai viņš vada. Augšdaugavas novada uzņēmēji ikdienā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, un atbalsts no Eiropas Savienības noteikti nebūs lieks:
„Atbalsts patiešām ir nepieciešams, un es teiktu – ļoti svarīgs. Šobrīd jautājums ir, ko uzskatīt par pierobežas teritorijām. Es piekrītu prezidenta ierosinājumam, kurš beidzot šo jautājumu risina institucionālā līmenī. Ceru, ka viņam izdosies izstrādāt speciālu likumu, kas skaidri definētu, kas ir pierobežas teritorijas.
Runa ir par pieciem–sešiem novadiem, kas robežojas ar agresorvalstīm. Tomēr tā varētu būt arī Latgales plānošanas reģiona teritorija vai visa Latvija kopumā. Piemēram, Liepāja un Ventspils arī uzskata sevi par pierobežas zonām. Prezidents uzskata, ka pierobežas zona būtu jāaptver piecdesmit kilometru platumā no Latvijas ārējās robežas, kas robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju. Manuprāt, tas ir pareizi. Ja tiks pieņemts šāds likums, daudzi atbalsta mehānismi tiks tieši vērsti uz šīm pierobežas teritorijām, un tas tiks nostiprināts likumā.
Pirmkārt, mēs sagaidām plašāku atbalstu uzņēmējdarbībai. Mēs arī gaidām kritēriju pārskatīšanu, jo uzņēmējiem, kas nāk uz infrastruktūru, izveidotu ar Eiropas Savienības finansējumu, nav pareizi, ka kritēriji ir vienādi gan Mārupes novadā, gan Augšdaugavas novadā. Šīs ir pilnīgi atšķirīgas situācijas – tur ir lidosta, tur ir osta.
Daudz kas ir atkarīgs no atrašanās vietas. Bieži uzņēmēji mums saka“Jums ir ļoti labas iespējas, mēs labprāt nāktu, bet jūs atrodaties pārāk tuvu robežai”. Tāpēc šos kritērijus ir jāpielāgo un jāparedz speciāls atbalsts, tostarp pašvaldībām.
Jaunuzņēmumiem paredzēts finansējums 10%, nevis 15%, taču līdzīgām, lielākām investīciju projektu realizācijām jānodrošina atbilstošs atbalsts, kad tiek ņemti kredīti. Jābūt lielākam atbalstam arī programmās, kas tiek īstenotas ne tikai caur ministrijām, bet arī caur aģentūrām un citām institūcijām. Atbalstam jābūt diferencētam, konkrētam un mērķētam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan pierobežas iedzīvotājiem”.
Vienlaikus visi atzīst, ka ir prieks, ka Eiropas Parlaments beidzot pievērsis uzmanību šai problēmai — pierobežas teritoriju atbalstam. Un gribas cerēt, ka no vārdiem EP pāries uz konkrētiem darbiem.
Komentāri