Jau rīt, 20. februārī, notiks militārā poligona „Sēlija” kaujas šaušanas mācību zonas atklāšana. Šis pasākums izraisījis ne tikai Latvijas sabiedrības un vietējo politiķu, bet arī citu Eiropas valstu pārstāvju interesi. Un tas nav nekas pārsteidzošs.
Mēs dzīvojam ļoti nemierīgā laikā. Draudus izjūt gandrīz visu Eiropas valstu iedzīvotāji, jo īpaši Latvija, kas robežojas ar agresorvalstīm — Krieviju un Baltkrieviju. Ir pienācis laiks nopietni domāt par savu drošību, ne tikai paļauties uz NATO palīdzību. Ir svarīgi stiprināt arī savu aizsardzību.
Suvalku koridors nav izdomājums, bet reāla stratēģiska zona, kas rada pamatotas bažas Baltijas valstīs un NATO analītiķu vidū. Tā ir šaura zemes josla, kas savieno Lietuvu ar Poliju un atdala Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas. Faktiski tas ir vienīgais sauszemes ceļš, pa kuru NATO spēki var sniegt atbalstu Lietuvai, Latvijai un Igaunijai plaša militāra konflikta gadījumā Baltijas austrumos. Šī koridora platums ir vien 60–100 kilometri, kas uzbrukuma gadījumā ievērojami atvieglo šīs teritorijas kontroles pārņemšanu.
Protams, būs tādi, kas skeptiski apgalvos, ka tās ir kārtējās pasakas, lai turpinātu vairot spriedzi. Taču tās nav Latvijas vai Baltijas politiķu spekulācijas, bet gan fakts, kas atzīts alianses un Eiropas un ASV analītiskas centru stratēģiskajos ziņojumos. Militārie eksperti regulāri uzsver, ka Suvalku koridora aizsardzība ir galvenais elements visa Baltijas reģiona drošības nodrošināšanai. Ja tomēr notiktu uzbrukums, Baltijas valstīm būtu svarīgi noturēties, gaidot palīdzību, jo faktiski tās būtu izolētas no ārpasaules. Tāpēc poligona būvniecība Sēlijā, netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas, ir ieguldījums mūsu drošībā.
Jauna poligona nepieciešamību nosaka ģeopolitiskā situācija reģionā, kas ir būtiski mainījusies. Pēc kara sākuma Ukrainā Baltijas valstis pievērsušas pastiprinātu uzmanību aizsardzības un militārās sagatavošanas jautājumiem. Latvija kā NATO dalībvalsts ir uzsākusi kursu uz lielākām iespējām rīkot kopīgas mācības ar sabiedrotajiem un savas militārās infrastruktūras attīstību.
Saskaņā ar Latvijas Aizsardzības ministrijas datiem, poligons Sēlijā ļaus rīkot plaša mēroga manevrus, tostarp mehanizētās mācības, kuras iepriekš bija grūti organizēt esošo teritoriju ierobežotības dēļ. Tas ir īpaši svarīgi Nacionālo bruņoto spēku vienību sagatavošanai, kā arī sabiedroto kontingenta uzņemšanai.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds vairākkārt uzsvēris šī objekta nozīmi. Viņš norādījis, ka aizsardzības infrastruktūras attīstība — tostarp Baltijas valstīs lielākā poligona „Sēlija” būvniecība — ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem. Latvija turpinās stiprināt savus bruņotos spēkus un attīstīt militāros objektus.
Aizsardzības ministrs arī uzsvēris, ka poligonā „Sēlija” tiek radīti apstākļi ne tikai pamata apmācībai, bet arī moderno sistēmu testēšanai — piemēram, pārtvērējdronu izmēģinājumiem, kas veiksmīgi notriec “Shahed” tipa bezpilota lidaparātus. Šādas tehnoloģijas ir svarīgas aizsardzības spēju attīstībai un karaspēka sagatavošanai.
Papildu militārajai nozīmei projektam ir arī ekonomiskais aspekts. Reģionā plānots attīstīt ceļu infrastruktūru, radīt jaunas darbavietas un piesaistīt investīcijas. Varas pārstāvji uzsver, ka projekta īstenošana notiks, ievērojot vides aizsardzības prasības un paredzot kompensācijas mehānismus vietējiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus daļa sabiedrības pauž bažas par poligona iespējamo ietekmi uz vidi un ierasto dzīvesveidu. Atbildot uz to, valsts institūcijas sola atklātu dialogu un pakāpenisku projekta īstenošanu, ņemot vērā vietējo pašvaldību viedokli.
Sēlijas poligona izveide tiek uzskatīta par stratēģisku soli valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Nestabilās starptautiskās situācijas apstākļos Latvija liek uzsvaru uz gatavību, sadarbību ar sabiedrotajiem un savas militārās infrastruktūras attīstību kā nacionālās drošības pamatu.
Kaujas šaušanas mācību zonas atklāšanas pasākumā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi.
Komentāri