Ziemas mēnešu garumā Latvijas–Baltkrievijas robeža bija relatīvi mierīga. Tikai daži nelegālie migranti uzdrošinājās mēģināt iekļūt mūsu valsts teritorijā spēcīgajā salā. Taču līdz ar pavasara iestāšanos situācija ir mainījusies — gaisa temperatūras paaugstināšanās atkal veicinājusi nelegālās migrācijas aktivitāti, un robežsargi arvien biežāk fiksē nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumus.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes datiem, pēdējos mēnešos no Baltkrievijas puses tiek fiksēti nelikumīgi robežas šķērsošanas mēģinājumi. Lielākā daļa aizturēto personu nāk no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm, izmantojot Baltkrieviju kā tranzīta teritoriju, lai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Dati uz 1.aprīli liecina, ka šogad jau novērsti 336 nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumi, lielākoties martā un aprīļa sākumā, kad laikapstākļi kļuva labvēlīgāki pārvietošanās mēģinājumiem. Salīdzinājumam — būtisks nelegālās migrācijas pieaugums tika fiksēts 2023. gadā, kad novērsti gandrīz 14 000 mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu. 2024. gadā šis skaits samazinājās līdz 5388 gadījumiem, radot iespaidu, ka situācija stabilizējas. Lai gan situācija šķietami uzlabojās, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts uzsvēra, ka modrību zaudēt nedrīkst, jo situācija var strauji mainīties.
Robežsargi norāda, ka migranti, iespējams, ar Baltkrievijas struktūru atbalstu, izmanto dažādus tehniskos līdzekļus, lai bojātu izbūvēto robežinfrastruktūru. Pagājušajā gadā vien novērsti vairāk nekā 12 000 mēģinājumu nelikumīgi iekļūt valstī.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, eksperti uzsver, ka tas nav tikai migrācijas jautājums — notiekošais pierobežā ir daļa no plašāka hibrīdspiediena pret Eiropas Savienības valstīm, tādēļ paralēli robežapsardzībai tiek turpināta infrastruktūras stiprināšana un modernizācija.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi, kura novērš šo milzīgo nelegālo migrantu plūsmas apjomu, no 2025. gada 1. novembra vada pieredzējis pulkvedis Valdis Jukšs.
Pēc dienesta armijā viņš nolēma turpināt dienestu Valsts robežsardzē un tika nosūtīts uz Daugavpils pārvaldes dzelzceļa robežkontroles punktu Eglainē, bet vēlāk — Indrā. Pabeidzot studijas Policijas akadēmijā, viņš turpināja dienestu Medumu robežkontroles punktā, pēc tam - Kriminālizmeklēšanas dienestā. No 2008.gada viņš vadīja Silenes robežapsardzības nodaļu un no 2014.gada Silenes robežkontroles punktu. No 2018.gada tika norīkots turpmākajam dienestam uz Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldi, kur ieņēma pārvaldes priekšnieka vietnieka un priekšnieka amatus. Pēc tam nepilnus trīs gadus dienēja Rīgā, vadot Valsts robežsardzes Inspekcijas un slepenības režīma dienestu. Ņemot vērā viņa uzkrāto pieredzi un vadības kompetences, pagājušā gada beigās viņam tika uzticēta Daugavpils pārvaldes vadība.
Intervijā laikrakstam «Latgales Laiks» viņš pastāstīja par aktuālajām ziņām Latvijas–Baltkrievijas pierobežā.
— Tagad jūs esat priekšnieks. Kā jums šķiet, vai šis darbs ir pārāk atbildīgs, nopietns un sarežģīts?
— Visi amati ir nopietni un sarežģīti. Dienestā mums vienmēr palīdz iepriekš uzkrātā pieredze. Jo vairāk pieredzes, jo vieglāk sameklēt atbildes uz jautājumiem. Man šķiet, ka mūsu pierobežas teritorijā situācija ļoti atšķiras, piemēram, no Rīgas, Kurzemes vai Zemgales — mums blakus atrodas agresorvalsts.
— Kas šobrīd notiek valsts robežas tuvumā?
— Ja runājam par šo gadu, no janvāra līdz 1.aprīlim ir novērsti 336 gadījumi, kad migranti nelikumīgi mēģināja šķērsot robežu. Pagājušajā gadā tika novērsti 12 260 gadījumi. Tomēr šogad mums var teikt, ka paveicās — ziema bija ļoti auksta. Tieši tāpēc, kad sākās aukstais periods, decembra otrajā pusē samazinājās arī migrantu plūsma. Bija tikai divi gadījumi janvārī, kad gaisa temperatūra bija -24 grādi. Mēs bijām pārsteigti, ka aukstums viņus neapturēja.
Kopumā situācija tiek kontrolēta, pastāvīgi tiek veikts robežas monitorings. Marta sākumā, atbalsta sniegšanu atjaunoja Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki.
— Ja es nekļūdos, mums jau visas robežas garumā ir uzbūvēts žogs. Vai šis žogs palīdz robežsargiem aizsargāt mūsu robežu?
— Jā, bez šaubām, tas palīdz. Tā ir fiziska barjera, kuru nelegālie migranti ir spiesti pārvarēt. Kamēr viņi to pārvar, mums ir laiks reaģēt.
Šogad tiks izveidota arī tehnoloģiskā robeža. Pa visu robežu tiks uzstādītas kameras un seismiskais kabelis. Tas sniegs papildu iespējas novērošanai. Tiks mainīts robežas uzraudzības modelis: mēs ne tikai patrulēsim, bet arī efektīvāk reaģēsim uz konkrētiem notikumiem.
— Tātad var neuztraukties? Robeža atrodas drošībā?
— Jā, tieši tā, mūsu valsts, mūsu robeža šodien ir drošībā. Jāizsaka pateicība valsts augstākajai vadībai par atbalstu un par to, ka viss šis darbs uz robežas tika paveikts īsā laikā. Domāju, ka robežsargi jau ar nepacietību gaida, kad tiks uzstādīta visa jaunā uzraudzības tehnika, kas vēl vairāk atvieglos viņu dienestu.
Pašlaik patiešām dienests uz robežas ir sarežģīts, jo mēs visi zinām, kas notika pagājušajā un aizpagājušajā gadā, un ar ko robežsargiem jāsaskaras kontaktējoties ar nelegālajiem migrantiem.
— Jā, domāju, daudzi atceras traģēdiju Polijā, kad pēc nelikumīgā migranta uzbrukuma gāja bojā robežsargs. Kā mūsu robežsargi aizsargā sevi?
— Par to arī esam padomājuši: robežsargs, kura dienests saistīts ar tiešu valsts robežas kontroli, ir nodrošināts ar pistoli un automātisko ieroci, kā arī ar bruņuvesti un aizsargķiveri, lai robežsarga drošība būtu visaugstākajā līmenī.
Pēc būtības galvenais robežas uzraudzības resurss ir cilvēks, tāpēc viņa drošība ir vissvarīgākā prioritāte.
— Joprojām pastāv problēma ar kontrabandu no Krievijas un Baltkrievijas. Piemēram, Lietuva pēdējā laikā saskaras ar tādu problēmu kā meteo zondes ar kontrabandu, kas pat liek apturēt lidostas darbību. Vai pie mums ir šādas situācijas?
— Nevar teikt, ka tādu situāciju vispār nav, bet tās ir ārkārtīgi retas. Iepriekš droni, kas pārvietoja cigaretes, bija vienīgā problēma, bet tagad parādījušies tie paši Lietuvas baloni — meteoroloģiskās zondes. Pagājušajā gadā to bija ap 20. Šogad jau fiksētas trīs šādas zondes, un par nelikumīgām darbībām tika aizturēti gan Lietuvas, gan Latvijas pavalstnieki.
— Ārā kļuvis ievērojami siltāks un ir atnācis pavasaris, iedzīvotāji jau domā par atpūtu, īpaši pierobežā — makšķerēšanu, ogu un sēņu lasīšanu, vienkārši pastaigām pa mežu. Protams, arī pierobežas joslā. Tāpēc ir svarīgi atgādināt, kā rīkoties pareizi, uzturoties pierobežas teritorijā, lai vēlāk nebūtu jāmaksā sods vai neiekļūtu citās nepatikšanās?
— Jā, rīcības kārtība nav mainījusies. Ja persona vēlas uzturēties pierobežas joslā — divu kilometru joslā no robežas līnijas — nepieciešama speciāla atļauja uzturēties šajā teritorijā. Šādu atļauju var noformēt, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā robežsardzes struktūrvienībā vai arī izveidojot pieteikumu tīmekļvietnē Latvija.gov.lv. Trīs darba dienu laikā pieteikums tiek izskatīts un pieņemts lēmums.
Taču šobrīd, sakarā ar izsludinātu pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu, kas darbojas līdz šī gada 30. jūnijam, speciālo caurlaižu izsniegšana ir ievērojami ierobežota. Tomēr, ņemot vērā nelegālo migrantu plūsmas pieaugumu uz robežas, ir pilnīgi iespējams, ka šis režīms tiks pagarināts.
Attiecībā uz plānotajiem darbiem, piemēram, lauksaimniecības vai mežizstrādes darbiem, vai radinieku apciemojumu, tad šādi gadījumi tiek izskatīti individuāli, un lēmums tiek pieņemts pēc pārbaudes.
— Paldies par sarunu.
Komentāri