Ne visiem trešdien bija saīsināta darba diena. Jo īpaši Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un viņas komandai, tāpat kā žurnālistiem, diena izvērtās diezgan saspringta. 30. aprīli viņi pavadīja uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kur valdības vadītāja varēja novērtēt, cik veiksmīgi virzās valsts robežas stiprināšanas projekts. Redzētais viņu apmierināja.
Premjerministre Evika Siliņa darba vizītē apmeklēja Latvijas–Baltkrievijas robežu, īpašu uzmanību pievēršot drošības un migrācijas plūsmu pārvaldības jautājumiem. Vizīte notika laikā, kad uz Eiropas Savienības ārējās robežas, kur Latvija robežojas ar Baltkrieviju, joprojām saglabājas saspringta situācija.
Vizītes laikā valdības vadītāja tikās ar Valsts robežsardzes pārstāvjiem, kā arī iepazinās ar pašreizējo situāciju pierobežas teritorijā. Īpaša uzmanība tika pievērsta pasākumiem nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanai un drošības infrastruktūras stiprināšanai.
“Bija iespēja apskatīt gandrīz visu aptuveni 172 kilometrus garo Latvijas un Baltkrievijas robežas posmu. Jāatzīst, ka kopš manas pēdējās vizītes šeit daudz kas ir mainījies.
Ir pabeigti būvdarbi, ierīkotas laipas, varēja redzēt robežsargus. Viņu forma jau atšķiras no tās, kāda bija pirms pāris gadiem. Redzams, ka infrastruktūra ir attīstījusies, viņi labi orientējas visā, kas notiek uz robežas, un zina, kur migrācijas plūsmas ir visaktīvākās.
Es biju arī vietā, kuru var dēvēt par Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu krustpunktu. Tur izvietoti dažādi militārās infrastruktūras elementi — prettanku šķēršļi, „eži”, bloki. Acīmredzami tieši šie posmi tiek uzskatīti par potenciāli visbīstamākajiem.
Turpat bija redzama Krievijas robežsargu vai citu dienestu automašīna. Skaidrs, ka viņi nevarēja nepamanīt mūsu klātbūtni. Bija redzams, ka viņi to ievēroja. Tāpēc, visticamāk, mēs vēl redzēsim, kā tas atspoguļosies viņu presē.
Kopumā situācija ir mainījusies tādā ziņā, ka mūsu robežsargu rīcībā tagad ir ievērojami vairāk resursu. Mēs satikām arī robežsargu ar suni, kurš pašlaik ir galvenais pēddzinis un jau uzstādījis rekordus.
Acīmredzams, ka, pateicoties jaunajai infrastruktūrai, pārvietošanās kļuvusi ērtāka un saprotamāka. Robežsargi jau labi zina tos punktus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība. Vienlaikus ir skaidrs, ka jāturpina darbs pie militāro aizsardzības spēju stiprināšanas.
Pašlaik civilā infrastruktūra lielākoties jau ir izveidota, lai gan vairākās vietās vēl turpinās dažādu sensoru un tehniskā aprīkojuma uzstādīšana. Taču aizsardzības spēju stiprināšana joprojām ir svarīgs uzdevums.
Cik man zināms, zemju atsavināšanas process turpinās. Ceru, ka pēc kāda laika, kad atkal šeit ieradīšos, mēs redzēsim daudz plašāku aizsardzības infrastruktūras izvietojumu, īpaši uz robežas ar Krieviju,” mediju pārstāvjiem sacīja Evika Siliņa.
Šajā jautājumā E. Siliņai piekrita arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš vizītē uz austrumu robežu pavadīja Ministru prezidenti: “Visi darbi notiek visā robežas garumā, tie ir sadalīti vairākos posmos. Šodien mēs varējām apskatīt vairākus simtus kilometru un pārliecināties, ka viss tiek īstenots saskaņā ar plānu.
Šogad šos darbus plānots pabeigt. Liela pateicība Valsts robežsardzei par sniegto iespēju un atbalstu — to visu bija iespējams apskatīt vienas dienas laikā.”
Žurnālisti uzdeva jautājumus arī par droniem. Un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā situācijas, ar kurām pēdējā laikā saskaramies, piemēram, Krāslavas novadā nokritušais drons. Kur ir garantija, ka nākamais drons, kas pie mums ielidos, tiks laikus pamanīts un notriekts?
“Tas nav noslēpums, ka šobrīd faktiski nevienai valstij nav pilnvērtīgu šādu iespēju. Varbūt tikai Ukrainai, kas atrodas pilna mēroga kara apstākļos, šādas iespējas ir pilnā apjomā. Mums savukārt ir iespējas identificēt.
Es iepazinos arī ar skaņas sistēmas darbību, kuru esam izvietojuši. Šīs sistēmas ir tehniskā aprīkojuma daļa, kas uzstādīts pēc incidenta ar dronu Gaigalavā. Tās ļauj noteikt dronus, tāpēc mums nebija jāievieš plaša mēroga ierobežojumi visā Latvijā, kā to darīja kaimiņvalstis.
Mēs varam noteikt aptuveno drona atrašanās vietu, lai gan ne visu iespējams saskatīt — daudz kas ir atkarīgs no lidojuma augstuma un ierīces tipa. Uzskatu, ka arī šīs iespējas turpina attīstīties.
Pašlaik mēs gaidām jaunu līdzekļu piegādi, kas ļaus notriekt dronus. Sistēmām, kas jau izvietotas uz robežas, ir savi ierobežojumi. Mēs esam pasūtījuši jaunas pretdronu ierīces, un arī tās tiks izvietotas uz robežas.
Acīmredzami nepastāv viens universāls risinājums — nepieciešams dažādu līdzekļu kopums, un tie visi turpina attīstīties. Diemžēl arī Krievija aktīvi pilnveido savas tehnoloģijas.
Šobrīd mums ir svarīgi nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību vismaz pret tiem droniem, kas var tikt novirzīti no Krievijas teritorijas, tostarp Ukrainas droniem, lai tie nenodarītu kaitējumu. Šeit patiešām palīdz identificēšanas sistēmas, tostarp skaņas sistēmas.
Šodien tika apspriests arī tas, kur vēl papildu nepieciešams izvietot radarus. Nevar teikt, ka mums šo iespēju nav, taču tās vienmēr var pilnveidot. Jāņem vērā, ka tehnoloģijas nepārtraukti attīstās.
Būtībā mums jābūt soli priekšā tehnoloģijām, kuras attīsta mūsu potenciālie pretinieki,” paziņoja valdības vadītāja.
Evika Siliņa tikās ar mediju pārstāvjiem vienā no robežas posmiem, kur iepriekš tika fiksēti nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumi. Saskaņā ar Valsts robežsardzes datiem situācija joprojām ir saspringta, taču kontrolējama.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norādīja, ka spriedze uz robežas, ko izraisa nelegālā migrācija, atkal ir ļoti augsta, un šis gads solās būt ne mazāk saspringts kā iepriekšējais, kad 12 mēnešu laikā tika aizturēti vairāk nekā 12 tūkstoši nelegālo migrantu.
“Ja skatāmies uz pirmajiem četriem mēnešiem, rādītāji ir ļoti līdzīgi. Pagājušajā gadā aprīlī skaitļi, iespējams, bija nedaudz augstāki, taču pēdējās diennakts laikā situācija mainījās — tikai vienas nakts laikā mēs apturējām 64 cilvēkus, aptuveni no pusnakts līdz sešiem rītā. Šobrīd kopējais skaits jau tuvojas diviem tūkstošiem.
Dinamika saglabājas līdzīga kā pagājušajā gadā, kad kopumā bija vairāk nekā 12 tūkstoši gadījumu. Tagad redzams, ka vasara, visticamāk, nebūs mierīga.
Tajos posmos, kur robeža jau ir izbūvēta, pārkāpēji netiek cauri. Mūsu plāns ir panākt, lai visa robeža izskatītos tieši tāpat kā šis posms.
Tā arī būs. Tas nav demonstrācijas variants, bet viens no pilnvērtīgi izbūvētajiem posmiem, kur ir patrulēšanas ceļi, žogs un videonovērošanas sistēma. Šī gada laikā visa robeža tiks pabeigta tieši šādā veidā.
Mēs sagaidām, ka tas samazinās pārkāpumu skaitu. Tos posmus, kuros darbi vēl nav pabeigti, arī izmanto pārkāpēji. Šis posms ir viens no pirmajiem pabeigtajiem, taču tas nav izņēmums — robežas izbūve notiek secīgi.
Tomēr, pabeidzot pārējos posmus, jāņem vērā iespējamās provokācijas un sabotāžas mēģinājumi, tādēļ svarīgi saglabāt augstu robežsargu klātbūtnes līmeni, lai operatīvi reaģētu uz jebkādiem pārkāpumiem.
Tehnoloģiskā infrastruktūra ievērojami atvieglo dienesta uzdevumu izpildi. Iestājoties siltajai sezonai, pieaug arī pārkāpēju aktivitāte.
Runājot par jaunām tendencēm, tostarp nelegālo pārvadātāju darbībām, pēdējā laikā pārkāpēji biežāk mēģina pārrāpties pāri žogam, izmantojot improvizētas kāpnes un citus pārvarēšanas paņēmienus no augšas.
Iepriekš biežāk tika fiksēti mēģinājumi bojāt žogu vai rakties zem tā. Jaunākie novērojumi liecina, ka galvenais veids tagad ir tieši rāpšanās pāri žogam.
Kopumā viņi neko principiāli jaunu nav izdomājuši. Tas viss notiek koordinācijā ar tiem, kuri pēc tam viņus pārvadā tālāk. Svarīgi uzsvērt, ka par šādām darbībām paredzēta kriminālatbildība —brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Es iepazinos arī ar Augstākās tiesas lēmumu, kurā spēkā atstāts sods — reāla brīvības atņemšana uz vairāk nekā sešiem gadiem. Tas ir iemesls aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju aizdomāties, ieklausīties un izvērtēt savu rīcību un iespējamās sekas.
Runa nav tikai par ilgstošiem cietumsodiem, bet arī par transportlīdzekļu konfiskāciju. Tādējādi sekas tiem, kuri iesaistīti pārkāpēju pārvadāšanā, ir ārkārtīgi nopietnas,” sacīja G. Pujāts.
Savukārt Evika Siliņa uzsvēra, ka Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība joprojām ir viena no nacionālās politikas prioritātēm. Pēc viņas teiktā, Latvija turpinās investēt robežsardzes tehniskajā aprīkojumā, tostarp novērošanas sistēmās un robežbarjeru stiprināšanā.
Sagaidāms, ka pēc brauciena valdība izskatīs papildu pasākumus robežas stiprināšanai un sadarbības ar starptautiskajiem partneriem efektivitātes paaugstināšanai.
Komentāri