No simtiem bērnu, kuri jaunajā mācību gadā atnāca uz Daugavpils sporta skolu, iespējams, neviens tā arī nekļūs par profesionāli, vai arī tie būs pāris cilvēki. „Sporta skola, pirmkārt, veic sociālu funkciju, dod bērnam iespēju nodarboties ar iemīļoto sporta veidu, bet, lai viņš kļūtu par profesionālu sportistu, svarīga nozīme ir daudziem faktoriem – talantam, treneru darbam, finansējumam, apstākļiem utt.,” uzskata Sporta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Isakovs.
Daugavpils olimpiskā centra direktors Uldis Pastars DBJSS darbu vērtē kritiski, jo uzskata, ka pašreizējā darba sistēma ir neefektīva: „Sporta skolā sports beidzas. Treneriem ir garantēta samaksa, kas nekur nepazudīs, bet, vai treniņos bērni ir vai nav, vai viņu skaits ir pietiekams, nevienu neuztrauc. Manuprāt, situācijas risinājums būtu maksājumu ieviešana, bet ne jau tāpēc, lai nopelnītu, bet gan kontrolei. Ja mēs, vecāki, maksāsim 10—15 latus mēnesī, bet pēc tam bērns vairs neapmeklēs nodarbības, protams, arī mēs pārstāsim maksāt, un būs redzams, ka bērna grupā nav. Tādējādi varētu tikt vaļā no „mirušajām dvēselēm”.
Daugavpils BJSS direktors Imants Utināns atzīmē, ka katrs treneris aizpilda treniņu žurnālu. Nodarbības regulāri apmeklē direktora vietnieks mācību darbā, jo īpaši grupas, kurās trūkst audzēkņu.
„Rudens sākumā tiek komplektētas bērnu grupas. Šajā periodā notiek izmaiņas, piemēram, bērns sāk nodarboties ar vienu sporta veidu, bet izrādās, ka tas viņam nepatīk, tāpēc pāriet uz citu. Tas ir dabisks process. Visā sporta skolā ir 132 grupas 16 sporta veidos. Skaitļi var mainīties, bet tā ir normāla tendence, vairākums bērnu rezultātā paliek,” skaidro I. Utināns.
Visu rakstu lasiet 27.septembra numurā.
