Cīņa pret Spice vaitā dēvētajām „legālajām narkotikām” - kļūst arvien aktuālāka un kopīgiem spēkiem valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstisko organizāciju pārstāvji un iedzīvotāji pie tirdzniecības vietām mēģina atturēt potenciālos interesentus no bīstamo vielu iegādes, uzrunājot tos un stāstot par sekām, ko šīs narkotikas var nodarīt organismam. Tie, kas izmēģinājuši un kļuvuši atkarīgi no legālajām psihoaktīvajām vielām dažādu sintētisko maisījumu veidā ir gatavi dalīties ar savu pieredzi un pastāstīt kādas ir sekas „legālo narkotiku” lietošanai.
Raitis (24 gadi) un Maksims (22 gadi) (visi vārdi šajā publikācijā ir mainīti – red.)šobrīd uzturas biedrības „Neatkarība Balt” sociālās adaptācijas centrā „Neatkarība”, kurā pirms vairākiem mēnešiem sāka sociālās adaptācijas programmu. Biedrība attīsta 2 sociālās adaptācijas centru darbību Tukuma un Balvu novados, īsteno regulāru ielu darbu un dažādas atbalsta aktivitātes atkarīgām personām un viņu ģimenēm un draugiem. Līdz 2016.gadam ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu biedrība īstenos dažādus atkarīgo un līdzatkarīgo interešu aizstāvības pasākumus un informatīvos pasākumus, lai vairotu izpratni par „legālo narkotiku” lietošanas seku bīstamību un atturētu cilvēkus uzsākt to lietošanu. Spice lietošanas sekas ir neatgriezeniskas un tas ir jāapzinās ikvienam cilvēkam. Nikolaja dēls Pāvels (22 gadi) šobrīd ļoti smagā stāvoklī atrodas psihiatriskajā slimnīcā. Visi trīs jaunieši ilgstoši un regulāri lietoja legālās narkotikas Spice (nosaukums nenosakāmu augu maisījumam).
Raitis: „17 gadu vecumā izmēģināju marihuānu un sajutos „kruts” pusaudzis. Mana ikdiena bija skaļa mūzika diskotēkās un uzvilkts dūms. Gada laikā manas smadzenes degradējās, bet es gribēju šādai dzīvei nodoties pilnībā. Kad uzzināju, ka ir vēl labāks kaifs par marihuānu – Spice - man pasaulē pārstāja eksistēt viss, izņemot šos smēķēšanas maisījumus. Es domāju, ja jau tas nav aizliegts ar likumu, tātad drīkstu smēķēt tik daudz cik es gribu. Katru dienu es gribēju „ieiet” tajā stāvoklī, kad viss kļūst vienaldzīgs. Gribēju noslēgties sevī un „aiziet” transā. No šī stāvokļa vispār negribēju izkļūt, tieši tāpēc smēķēt gribējās visu laiku. Ar laiku dzīve pārvērtās par elli. Sāku zagt no cilvēkiem, nest ārā no mājām personīgās mantas un pārkāpu visas robežas ģimenē. Ar tuvinieku atbalstu vairākas reizes vērsos pie narkologiem un psihiatriem, bet visi mēģinājumi bija bez rezultātiem. Viss turpinājās līdz brīdim, kad uz ielas satiku puišus, kuri arī reiz bija narkomāni, bet šobrīd dzīvo normāli un palīdz citiem dzīvot bez narkotikām. Viņi man izstāstīja par palīdzības centru, kurā es arī vērsos un atrodos šobrīd. Šodien man vairs negribas smēķēt, es jūtu savas iekšējās pārmaiņas un ticu, ka es varu dzīvot un gūt baudu no dzīves bez visādu smēķēšanas maisījumu palīdzības.”
Maksims: „Es uzaugu bērnunamā un kompānijā, kurā atrados, darbojās likums – tas, kurš nesmēķē Spice, tas ir „lohs”. Es nevēlējos būt izstumtais un tāpēc sāku smēķēt. Kļuvu atkarīgs līdzko sāku smēķēt. Smēķēju apmēram 3 gadus gandrīz bez pārtraukuma. Sāka pasliktināties atmiņa, zaudēju 10 kilogramus no svara, kļuvu nervozs un pārstāju saprast apkārtējos cilvēkus. Bez Spice nevarēju iedomāties savu dzīvi. Katru dienu domās bija tikai viens – atkal uzpīpēt. Ja man neizdevās uzpīpēt, tad vienmēr izjutu smagumu locītavās, it īpaši kājās un mugurā. Kad nebija naudas nākamajai devai nervi bija „uzvilkti”. Tam sekoja zādzības veikalos un nokļūšana policijā. Atmest smēķēšanu uzskatīju par neiespējamu, līdz man pastāstīja par centru, kurā var palīdzēt. Tas bija pagrieziena punkts manā jaunajā dzīvē. Ir pagājuši 3 mēneši kopš nesmēķēju un es jūtos labāk.”
Nikolajs: „Pirmkārt, ar savu stāstu es gribu uzrunāt vecākus. Mans dēls auga par „zelta bērnu” -ļoti labi mācījās, nodarbojās ar sportu, karatē un šaha spēli. 15 gadu vecumā dēla uzvedībā sākām pamanīt izmaiņas. Viņš sāka vēlāk pārrasties mājās un izlaida sporta treniņus. Ar laiku pasliktinājās sasniegumi mācībās, sporta nodarbības viņš pameta pilnībā un bieži lūdza atļauju pārnakšņot pie draugiem. Kad uzzinājām, ka Pāvels ir sācis smēķēt marihuānu un tad jau Spice, mēģināju ar viņu gan runāt par to, gan rāju viņu, bet ne pie kāda rezultāta nenonācām. Viņš bija zaudējis visu – sasniegumus sportā, skolu, no kuras viņu izmeta, arī draugus. Viņš sāka zagt mantas un naudu no mājām. Viņam vairs nekas neinteresēja, izņemot Spice. Jebkādas sarunas par šo tēmu nelīdzēja. Ārstēties viņš negribēja, jo teica, ka to legāli pārdod kioskos un tas tās nav narkotikas. Tad Pāvelam sākās halucinācijas, viņš sāka kaut ko izkliegt pa logu, rāvās pie kaimiņiem un, kad viņš sāka sist galvu pret sienu, mēs izsaucām medicīnisko palīdzību. 18 gadu vecumā viņu pirmo reizi nogādāja psihiatriskajā slimnīcā, kur viņš pavadīja mēnesi un atgriezās mājās. Gandrīz gadu viņš noturējās, lietojot medikamentus, kaut kā tomēr pabeidza skolu un tad atkal atsāka smēķēt. Viss sākās no jauna un kļuva daudz sliktāk. Kad mēs naudu vairāk nedevām, viņš gāja ubagot pie kaimiņiem un prasīja cilvēkiem uz ielas, lai katru dienu varētu uzsmēķēt Spice.
Es nonācu līdz tādam stāvoklim, ka man mājās negribējās iet, jo es zināju, ka tur būs mans dēls – appīpējies, neadekvāts un nervozs. Bijām nonākuši izmisumā, jo vēl 3 reizes bijām nogādājuši viņu slimnīcā, bet bez rezultātiem. Pāvels pavisam kopā smēķēja 7 gadus, no kuriem 5 gadus – tieši Spice. Šīs narkotikas arī pilnībā iznīcināja viņu. Šobrīd Pāvels ļoti smagā stāvoklī atrodas psihiatriskajā slimnīcā. Viņš ir sajucis prātā. Ārsti prognozē, ka visu atlikušo dzīvi viņam būs jālieto medikamenti vai arī paliks psihiatriskajā slimnīcā uz visiem laikiem. Spice ir pilnībā iznīcinājis viņa nervu sistēmu. Slimnīcā esmu dzirdējis no citiem vecākiem šausmu stāstus par to, kā viņu bērni sapīpējušies Spice ir lekuši ārā pa logu, griezuši vēnas, uzbrukuši vecākiem ar nažiem u.tml. Visiem vecākiem vēlos pateikt galveno – nepastāv zāles pret Spice! Ja esat pamanījuši, ka jūsu bērns smēķē, netērējiet laiku un, kamēr viņš vēl ir spējīgs domāt, veiciet radikālus pasākumus!”
Inga Dreimane, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja apliecina, ka legālajām narkotikām ir ļoti negatīva ietekme uz cilvēka psihisko veselību un ilgstoši smēķējot cilvēka personība degradējas. „Uzvedībā parādās neiecietība un agresivitāte, koncentrēšanās grūtības darbam un mācībām, atmiņas problēmas, izteikts nomācošs noskaņojums un iespējama depresija.”
Ikvienam ir iespēja nesākt lietot jebkura veida narkotiskās vielās, t.sk. Spice un mēs varam palīdzēt tiem, kuri lieto Spice, pārtraukt to lietošanu un atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Ikviens interesents var saņemt bezmaksas konsultācijas, palīdzību sociālās adaptācijas centros, sazinoties ar centru speciālistiem vaiatrast sīkāku informāciju par atbalsta iespējām tiem, kas saskārušies ar alkohola un narkotiku atkarības problēmām ir pieejama biedrības mājas lapā www.neatkariba-balt.lv vai zvanot uz tālruņa numuriem 22318403, 22318269, 29241578.
