Daugavpilī trešo reizi notika skolēnu eseju un zīmējumu konkurss „Daugavpils lepnums”, ko rīkoja Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde.
Novadpētniecības un mākslas muzeja zālē tik tikko pietika vietas visiem dalībniekiem un nominantiem. Ik gadu konkursā piedalās desmitiem pilsētas skolu 1.—7. klases audzēkņu. Bērni zīmē vai raksta par pilsētniekiem, kuri, viņuprāt, ir pelnījuši titulu „Daugavpils lepnums”. Žūrijai vienmēr ir grūti izvēlēties uzvarētājus, jo jaunās paaudzes sacerējumi ir ļoti sirsnīgi un oriģināli. Bērni citādi uztver pasauli, apkārtējos cilvēkus, viņu viedokli neietekmē aizspriedumi, tāpēc tas ir vērtīgs. Konkurss ir iespēju palūkoties uz sevi no malas. Kas zina, varbūt starp konkursa dalībniekiem ir nākamie mākslinieki vai žurnālisti? To, apsveicot bērnus, teica pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis un izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Šoreiz par konkursa varonēm kļuva 72 personas, 83 skolēni no četrpadsmit pilsētas skolām uzzīmējuši 43 zīmējumus un uzrakstījuši 40 esejas.
Ar ko tad Daugavpils skolēni lepojas? Protams, pirmkārt, ar savām māmiņām, tētiem, brāļiem un māsām, vectēviem, vecmāmiņām un pat krustvecākiem. Nominācijā „Ģimene” viena no uzvarētājām ir Krievu vidusskolas-liceja audzēkne Taļa Helfanda. Viņa uzrakstīja eseju par savu māmiņu Veru. Lepnā četru bērnu māmiņa teica, ka viņai neesot labāku vārdu, kā tie, ko viņa izlasīja meitas sacerējumā: „Es vienmēr esmu vēlējusies būt līdzīga savai mātei”.
Visu rakstu lasiet 14.janvāra numurā.
