Cilvēki vairākus gadus gaida savu rindu, lai veiktu nieru transplantāciju. Iemesls - pietrūkst donoru orgānu. Par to 18. janvārī Daugavpils viesnīcā „Park Hotel „Latgola”” konferencē runāja gan mediķi, gan donori un pacienti.
Lai gan konference bija veltīta Latvijas nieru slimnieku asociācijas 20 gadu jubilejai, sarunas ievirzījās arī par donoru orgāna dienesta darbību, nieru aizstājterapiju un nieru transplantācijas iespējām.
Daugavpils novadā un pilsētā 27 cilvēki dzīvo ar donoru nieri. Daugavpils novada Špoģu vidusskolas skolotāja Ņina Šakele „Latgales Laikam” uzsvēra, ka cilvēkam psiholoģiski ir grūti piekrist nieru transplantācijai, lai gan fiziski nav nekādu sarežģījumu. „Es nejūtu, ka man būtu sveša niere,” sacīja skolotāja.
Savukārt daugavpiliete Jūlija Ņikiforova dzemdēja dēlu, būdama pieslēgta pie mākslīgās nieres, bet jau pēc gada viņai transplantēja donora nieri. „Paldies cilvēkiem, kuri ziedo savus orgānus, lai glābtu citus. Tā ir milzīga drosme, pašupurēšanās otra labā. Dod Dievs, lai būtu vairāk tādu cilvēku,” teica Jūlija.
Skaistu stāstu izstāstīja rīdzinieces Jolanta Baranovska-Kaša un viņas krustmāte Zinaīda Caklakša. Jolanta 20 gadu laikā ir pārcietusi trīs nieru transplantācijas, vienu nieri ir ziedojusi krustmāte. Zinaīda pastāstīja: „Viņa ir mana mīļā krustmeita. Kad uzzināju analīžu rezultātus, ka manas nieres der transplantācijai, tad operācijai piekritu bez pārdomām. Kopš operācijas ir pagājis gads, man pašai ir 73 gadi, un lai arī man nav vienas nieres, tomēr es jūtos labi, mans dzīvesprieks ir tikai vairojies, jo krustmeitiņa ir ļoti laimīga. Gribu uzrunāt visus labas gribas cilvēkus - kļūstiet par donoriem!”
Visu rakstu lasiet 28.janvāra numurā.
