Lai arī ozols ir viens no latviešu tautas simboliem, ar ozolu audzēm Latvija īpaši lepoties nevar. Reti kur saglabājušies simts un vairāk gadus vecie ozoli, kurus savos īpašumos savulaik stādījuši muižnieki, bet jauni stādījumi netiek veidoti. Izvaltas zemnieki Jānis un Ligita Bogdāni ir pārliecināti, ka ir jāatjauno senču tradīcijas un reiz bijušās ozolu birzis, tāpēc savā saimniecībā „Zelve” uzsākuši šķirnes ozolu audzēšanu. Pērn viņu izaudzētie 300 ozoliņi iestādīti Gaujas senlejā par godu „Latvijas finiera” jubilejai, pa vienam ozolam šajā pasākumā iestādījuši arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Uz savām ozolu birzīm saimnieki raugās ar prieku un optimismu. „Strādāt un attīstīties var tikai, darot to, ko nedara neviens cits,” saka Jānis, kurš uzsvaru tagad liek tieši uz sertificētu koku stādu audzēšanu, kas Latvijā vēl nav attīstīta joma. Viņu saimniecībā aug sertificēti koku stādi – gan parastais, gan sarkanais ozols, kā arī osis. Īpaši skaisti esot rudenī, kad sarkano ozolu stādījumi gluži vai uzliesmo.
Ozolus saimnieki stāda no zīlēm, kuras paši vāc sertificētajos parkos Krāslavā, Preiļos, Medumos, Višķos un Daugavpilī. Vēlāk jāsertificē arī paaugušies kociņi.
Visu rakstu lasiet 18.marta numurā.
