Izrādās, pavasarī no ziemas miega mostas ne tikai lāči, bet arī podnieki. Aulejas keramiķis Ilmārs Vecelis, ko vietējie sauc par savu „podu veci”, smejoties atzīst, ka viņam šogad ziemas miegu iztraucējusi siltā ziema un olimpiāde, jo bijis jāskatās hokejs. Lai arī ziema podniekiem ir nosacīts miera periods, Ilmāra mājās ripa nenoklusa arī šajā laikā. Plauktos pamazām krājās skaisti māla trauki, kas gaida savu lielo dienu – cepļa kurināšanu. Sākumā Ilmārs sakrāj podus, lai var cepli piekraut pilnu. Visbiežāk to dara kopā ar citiem keramiķiem, jo vienam uzmeistarot tik daudz trauku neesot pa spēkam.
Pirms gandrīz 25 gadiem sava skolotāja Ēvalda Vasiļevska mudināts Ilmārs nodibināja Latvijas Kultūras fonda kopu „Pūdnīku skūla”, kurā joprojām aktīvi darbojas astoņi keramiķi, lai gan paša fonda vairs nav. Toreiz galvenā ideja bijusi glābt podnieka amatu no izzušanas. Kopā tiekot ne tikai kurināts ceplis, bet arī rīkotas izstādes, jauniešu plenēri Kaunatas pagastā, kā arī būvēti jauni cepļi citiem podniekiem. Ilmārs stāsta, ka Latgales podnieku cepļi sabūvēti pa visu Latviju un pat Baltkrievijā. Cepli varot dabūt gatavu dienas laikā, izcept tajā podus un pašu cepli novākt tā, ka nepaliek pēdas.
Visu rakstu lasiet 17.marta numurā.
