Iestājoties tveicīgajam laikam Pārtikas un veterinārais dienests lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem atgādina – lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār!
Pirms izlaišanas ganībās, dzīvniekus jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!
Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Tāpat jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā.
Tas attiecas arī uz mājas (istabas) dzīvniekiem jeb mīļdzīvniekiem! Dodoties izbraukumā vai iepērkoties, nevajadzētu mīļdzīvniekus atstāt automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts! Ja mīļdzīvnieki tiek turēti dzīvoklī, tiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Pārkaršanas pazīmes - dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens.
Nevajadzētu govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus ganīt karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros, vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
Mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš un, ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.
Transportēšanas laikā transporta līdzeklī nevajadzētu ievietot pārāk daudz dzīvniekus un jānodrošina tiem ventilācija. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
Ja pamanītas pārkaršanas pazīmes, nekavējoties jāzvana veterinārārstam!
