Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties un palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu.
Tēvzemes balva ir Latvijas Republikas valdības augstākā apbalvojuma - Ministru kabineta balvas – vēsturiskā priekštece, ko pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937.gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte: „Tēvzemes balvu pasniedza līdz 1940.gadam, kad Latvija tika okupēta. Diemžēl karš un padomju okupācijas laiks ir bijis nežēlīgs šo unikālo vēstures liecību glabāšanai - Tēvzemes balvas nozīmītes un diplomi nav saglabājušies muzejos, nav izdevies atrast arī foto liecības. Ja kāda liecība tomēr ir saglabājusies, tad to atrast, visticamāk, varam tikai ar apbalvojuma saņēmēju pēcteču, radinieku, draugu palīdzību. Nav izslēgts, ka kara laikā, emigrējot no Latvijas, augstais apbalvojums paņemts līdzi un, iespējams, liecības glabājas kaut kur ārpus Latvijas.”
I.Zeibārte piebilst, ka augstais apbalvojums prestiža dēļ būtu dēvējams par Latvijas „Nobela prēmiju”. „To dibināja, lai ar sevišķu atzinību novērtētu visizcilākos Latvijas gara un saimnieciskos darbiniekus,” viņa skaidro.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka valdības augstāko apbalvojumu misija ir pateikties tiem iedzīvotājiem, kuru ieguldījums Latvijas valsts attīstībā ir būtisks un nozīmīgs. Šie cilvēki ar savu darbu un sasniegumiem ir vienojuši sabiedrību, cēluši tautas pašapziņu, darījuši stiprāku un viedāku mūsu Latviju. Tēvzemes balva ir neatraujama daļa no Latvijas valsts vēstures, un jebkura saglabājusies liecība ir nenovērtējama. Ja kāda liecība pastāv – atradīsim un godāsim to!”
Pirmo reizi Tēvzemes balvu pasniedza 1937.gada 15.maijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Pirmskara Latvijā Tēvzemes balvas pirmie laureāti bija:
1977.gadā dzejnieks Jānis Akuraters, operdziedātāji Milda Brehmane-Štengele un Ādolfs Kaktiņš, režisors Aleksis Mierlauks un komponists Jāzeps Vītols.
1938.gadā dzejnieki Vilis Plūdons un Edvards Virza, mākslinieks Vilhelms Purvītis un tēlnieks Kārlis Zāle, profesors un izcilais folklorists Pēteris Šmits un sabiedriskais darbinieks Hermanis Enzeliņš.
1939.gadā dzejniece Aspazija, aktrise Jūlija Skaidrīte, profesors Jānis Endzelīns, skolotājs Juris Bebris, komponists Alfrēds Kalniņš un lauksaimniecības darbinieks Jānis Mazvērsītis.
1940.gadā profesori Ludvigs Kundziņš un Augusts Tentelis, arhitekts Eižens Laube, skolotāja Valērija Seile, sportists Jānis Daliņš, kā arī tautsaimnieks un politiķis Alfrēds Bērziņš.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ministru kabineta balvu iedibināja 1995.gadā, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu. Apbalvojuma nolikums paredz, ka to piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Visu 1995.gadā atjaunotās Ministru kabineta balvas laureātu sarakstu iespējams aplūkot Ministru kabineta mājaslapā.
Pēc Valsts heraldikas komisijas aicinājuma 2013.gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar dizaina biroju „H2E” pilnveidoja apbalvojuma vizuālo koncepciju, lai prestižā balva, kas ietver Ministru kabineta Goda diplomu un Ministru kabineta balvas nozīmīti, atbilstu gan Latvijas Republikas valdības augstākā apbalvojuma statusam, gan 21.gadsimta saturiskajam konceptam, mākslinieciskajām un tehnoloģiskajām iespējām.
Video: „Kas ir Ministru kabineta balva?” – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Stradiņš
Video: Kā tapa Ministru kabineta balvas Goda diploms un krūšu nozīmīte?
Ikviens iedzīvotājs ir aicināts palīdzēt atrast vēsturisku liecību par 1937.gadā dibināto Tēvzemes balvu – diplomu vai krūšu nozīmīti. Vērtīga būs jebkura liecība, arī fotogrāfijas, kur redzams, kā izskatījās Tēvzemes balva! Aicinām šo ziņu izplatīt pēc iespējas plašāk – lai kopā izdodas atrast vienu no Latvijas brīvvalsts prestižākajiem apbalvojumiem!
Interesentus, kā arī papildu jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Valsts kancelejas komunikācijas departamentu: T. 80000120; e-pasts: vk@mk.gov.lv.
