Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) 2014. gada dati, no aprīļa līdz augusta sākumam ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 45 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas. Gandrīz puse no šiem negadījumiem fiksēti jūlija mēnesī. Visvairāk izsaukumu pie čūsku sakostiem cilvēkiem bijuši Latgalē un novados ap Rīgu. Ja iekodusi odze, cilvēkam čūskas inde var radīt smagus sirdsdarbības un elpošanas funkciju traucējumus. Atsevišķos gadījumos tā var izraisīt organisma smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību.
NMP dienesta mediķi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem, sastopoties ar čūskām
Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze. Cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odzes kodums var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai. Tā, piemēram, jūlija beigās Latgalē kādu 36 gadus vecu sievieti kājā sakoda odze, kad viņa staigāja pa pļavu. Jau pēc 10 minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā NMP dienesta mediķu brigāde, kura pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja slimnīcā tālākai ārstēšanai.
Kā rīkoties, lai izvairītos no čūsku kodumiem?
- Pamanot čūsku, netuvojies tai - to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās.
- Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, velc zābakus vai apavus un vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ej smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigā pa mežu vai pļavām basām kājām. NMP dienesta brigādes mediķi šomēnes Vidzemē devās palīgā kādam vīrietim, kuru sakoda odze, kad viņš nepiemērotos apavos bija staigājis pa mežu. Savukārt kādai meitenei Zemgalē čūska iekoda, kad viņa staigāja pa pļavu ar basām kājām.
- Uzmanies arī savā piemājas dārzā vai lauku sētā. Siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām). Pēdējo nedēļu laikā NMP dienesta mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas - Vidzemē čūska iekoda vīrietim kājā, kad viņš pļāva garu zāli, kurā bija arī zaru kaudzes, bet Rīgas reģionā sievieti sakoda čūska, kad viņa gāja pa dārzu.
Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:
- izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk;
- noguldi cietušo, palīdzi viņam nomierināties;
- centies nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos;
- uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi; Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, jo tas, tieši pretēji dzirdētam, var pasliktināt sakostā cilvēka situāciju;
- nedod nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka čūskas kodumu gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113. Odzes kodums var izraisīt smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.
