Ja par lietu rūpējas, tā kalpo ilgi. Pensionārs Jānis Pozņaks uzskata, šis apgalvojums attiecināms arī uz meliorācijas sistēmām Latvijā. Jo īpaši tām daļām, kas tiek uzskatītas par koplietošanas kanālu sistēmu.
Pensionāri Jānis Pozņaks un viņa dzīvesbiedre Eleonora ir diplomāti melioratori ar milzīgu darba un tehniskās uzraudzības pieredzi, tāpēc viņiem ir divtik sāpīgi, redzot, kas tagad notiek ar meliorācijas sistēmām. Piemērs tālu nav jāmeklē. Viņu ciematā – Laucesas pagasta Maļutkās, ir saimnieki, kuri jau desmitiem gadu neko nedara, lai uzturētu pienācīgā kārtībā koplietošanas meliorācijas kanālus, kas šķērso viņu teritoriju.
„No saimniekiem, kuriem šis kanāls ir atdots, tiek prasīts, lai viņi to koptu: appļautu, tīrītu utt. Taču dažviet krūmi vairākkārt pārsniedz cilvēka augumu. Pavasarī šo brikšņu dēļ veidojas ledus sastrēgumi un sakrājas ūdens, kas appludina pagrabus, bojā dārzus un tīrumus. Manuprāt, šādas lietas ir jāuzrauga pašvaldībai, bet tas netiek darīt,” saka Jānis Pozņaks. Cietis ir arī viņš pats – 2009. gadā aizgāja bojā viņa dārzs.
Jānis Pozņaks ir pārliecināts – ja meliorācijas sistēmas tiek koptas, tās spēj kalpot desmitiem un simtiem gadu.
Visu rakstu lasiet 5.septembra numurā.
