Līdz Rīgai -- kā līdz Parīzei

Pēc vasaras atvaļinājuma kāds paziņa ar šausmām stāstīja, par laukos pieredzēto, jautājot: "Vai tu gribētu dzīvot laukos, kur autobusa satiksme ar tuvāko pilsētu ir tikai divas reizes nedēļā? " Nu, negribētu tādus laukus novēlēt ne saviem paziņām, ne radiniekiem, ne ienaidniekiem, atbildēju. Manas paaudzes cilvēki gan lielākā daļa ir "mašinizēti", un nokļūšana laukos pie radu tantiņām grūtības viņiem nesagādā. Bet ko darīt tai lauku tantiņai, kura ir "piesieta" nevis govij pie astes, bet gan pie tā autobusa, kurš viņas mājai pabrauc garām labi ja ik pāris dienas?