Mežu un purvu zeme būvē tiltus

Šodien "Latgales Laiks" ir biezāks nekā bija ierasts otrdienās, jo jūsu vērtējumam, cienījamie lasītāji, nododam jaunu pielikumu "Laiks Sēlijai". Jāatzīst, ka šī pielikuma tapšanu vairāk gan noteica tieši lasītāju pamudinājums otrā Sēlijas kongresa laikā 18. oktobrī Ilūkstē. Atgādinājumu, ka Daugavas kreisais krasts nebūt nav Latgale šī jēdziena kultūrvēsturiskā skaidrojumā, esam dzirdējuši visdažadākajās situācijās. Un arī Zemgale tā nav, lai arī daudzu vietu nosaukumi nes tās vārdu. "Tā ir Sēlija un mēs esam sēļi," šis paziņojums daudzus ir pārsteidzis un mulsinājis. Arī krieviski teiktais: "Ja grivskij!" Tātad esmu no Grīvas, pilsētas, bet, iespējams, viņa izpratnē arī kāda krietni vien lielāka teritoriāla veidojuma, kura, diemžēl vairs nav nevienā kartē. Taču arī tas ir atgādinājums par mūsu visai trūcīgajām zināšanām Latvijas kultūrvēsturē.