Vai šim uzdevumam ir vēl kāds risinājums?

Kad 1. septembris bija arī mans skolas sākuma laiks, man patika iet skolā. Nebijām mēs ne īpaši censoņas, ne arī īpaši "pareizie", tomēr mēdzām sacīt, ka uz skolu jāiet kaut vai tāpēc, ka kaut kas interesants tur var atgadīties un būs ļoti žēl, ja nebūsim piedalījušies. Vienpadsmitās klases ( toreiz tā skolā bija absolventu klase) 1. septembrī mans klases biedrs Ēriks uz skolu atnāca ar ābeci un lepni sēdēja pirmajā solā. Mums bija jautri un, šķiet, arī skolotājiem. Pēc svinīgā pa pilsētu gājām basām kājām. Kāpēc? Vienkārši -- tāpat, tā bija mūsu tā brīža brīvības izjūta. Bija tantes, kas mūs nosūdzēja audzinātājai. Un nebija nemaz dīvaini, ka viņa saprata mūs, nevis tās sūdzētājas.