Kas notiek ar latviešu valodu Daugavpilī?

Ieskatoties "Latgales Laika" iepriekšējās desmitgades iesējumos, var atrast ne tikai aizgājušo gadu liecības, bet arī faktus, kas palīdz labāk izprast šodienas aktualitātes. Piemēram, 1994. gads. 5.Saeimas vēlēšanas. Toreiz, valsts valodas prasmes pārbaude īsi pirms vēlēšanu dienas, iespējams, veicināja šaubīgo vēlētāju izvēli par labu tiem pārbaudāmajiem, kuru latviešu valodas zināšanas tika apšaubītas. Vismaz tā toreiz sliecās uzskatīt Valdis Lauskis, kura apvienotais Latgales demokrātiskās un LSDSP saraksts vēlēšanās faktiski zaudēja. Jā, tā, protams, bija tikai viena no vēlēšanu rezultātu interpretācijām, taču nedomāju, ka tā būtu aizmirstama un neievērojama. Kāpēc es to atgādinu? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka arī šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Un arī šoreiz būs gan "labi", gan "kreisi" spēki, kas vēlēsies, izmantojot valsts valodas aizsegu, iegūt sev vēlamo rezultātu. Nevajag pat īpašu tālredzību, lai prognozētu, kurā virzienā - valsts valodas aizstāvju vai tās ignorētāju - varētu orientēties Daugavpils vēlētāju vairums. Un tieši tādēļ runāt par valsts valodas ignorēšanu Daugavpilī ir ne vien smags, bet arī politisku tālredzību prasošs jautājums.