Pedagoģiskās korekcijas klases - glābiņš vai lāsts?

Bērnu tiesību aizsardzības inspektores Daugavpilī Maijas Lazdānes kabinetā kopā ar savu māti, kurai apturēta vecāku vara, un tanti - likumīgo aizbildni, ienāk simpātiska, bet ļoti bravūrīga pusaudze. Meitene neapmeklē skolu. Iemesls - konflikts ar pusaudžiem, kuri meiteni apsaukājot viņas sociālā statusa dēļ. Māte dzīvo Daugavpils sociālajā mājā Šaurajā ielā, viņai patīkot iedzert. Meitene jau nonākusi policijas redzeslokā par zādzību. Nedaudz dīvaini šķiet, ka viņa ne vārda nerunā latviski, kaut arī kopš pirmās klases mācījusies latviešu skolā. Iznāk, ka daudzi mācību gadi skolā nosēdēti velti, vajadzīgo zināšanu nav, vienaudžiem netiek vairs līdzi. Savādi, ka arī skola līdz šim nav likusies ne zinis, atzīst Maija Lazdāne. Vienīgā izeja - nosūtīt meiteni uz pedagoģiskās korekcijas klasi. Starp citu, viņa šo piedāvājumu uztver labprāt, jo tur visi esot savējie - no Šaurās ielas.