Jānis Domburs Daugavpilī vaicās "Kas notiek Latgalē?"

Ituus vaicuojumu cyluoshona nav iiduumojama bez sovus idenjtitatis i poshlapnuma, a tii iit caur voluudu - lai gribim tuu voi naa. <br>Pyrms laikam trejim godim shkoluotuoju vosorys kursuus "Vosoruoshonaa" beja viitejuus poshvaljdeibu vadeituoju, shkoluotuoju i kulturys darbiniiku, voluudniiku diskuseja ar viitejuus poshvaljdeibu vadeituojim - "Kai turim latgaliishu voluudu administritativajaa leidziinii?" <br><br>Lai ari runuots tyka, izeimuut nu voluudys pozicejom, a beiguos vyss sasapyna taidaa lobaa attiiksmju teiklaa, kur voluuda ir i celjsh, i leidzeklis, a vysa nuuvoda lobkluojeiba vysupyrma iit nu seva apsazynuoshonys i seva ciineishonys. <br>Navar liitys rysynuot atstutu viinu nu uutrys. Vyss juoredz viinaa kuupainaa.

Ja jau Rīgā tik ļooooti rūpējas par Latgali, tad kāpēc, stājoties iekš Eiropas Savienības, Latvija neierosināja piešķirt Latgalei īpaši atbalstāmā reģiona statusu? (Ir zināms, kurā vietā Latgales reģions pēc dzīves līmeņa kvalitātes ir Eiropā ).Tad jau rīdziniekiem nebūtu jālauza savas galvas par nabaga Latgali. Eiropas nauda ietu pa taisno uz Latgali, garām Rīgas kungu mūžam nepiepildāmajiem makiem.

Ja ieradiisies iistie cilveeki (tie, kas skali kliedz par krievu cilvektiesibu parkaapumiem un par to, ka latvieshu valoda Daugvapilii nav vajadziiga. Tad buus supper! <br>Bet "karogs" - Latvijas cels- daudzus atturees no ieshanas turp.

Ak, runas, runas..... Runā jau nezin cik gadu.