Lauki kļūst tukšāki, tomēr ir jānoturas!

Bebrenē jau ilgus gadus cītīgas “Latgales Laika” lasītājas ir Astrīda Petrosēviča un Mārīte Štāle. Abām ir saimniecība, abām rūp, kā dzīvē iekārtosies bērni. Astrīda atzīst, cik svarīgi, ka Bebrenē izdevies saglabāt lauksaimniecības skolu. Arī viņas dēls tur pašlaik apgūstot vajadzīgu specialitāti – veterināriju. Meita dzīvojot Ogrē. Savukārt Mārīti meita jau iecēlusi vecmāmiņas kārtā, iepriecinot ar pirmo mazbērnu. Abas sievietes atzīst, ka laukos lielākā daļa dzīvojot no tā, ko paši saražo, darba neesot ne cilvēkiem brieduma gados, ne jaunatnei, kura no aizbraucot – vieni atrod darbu Daugavpilī, citi – Rīgā vai arī dodas vēl kaut kur tālāk. Ne Astrīda, ne Mārīte nežēlojas: citiem ejot vēl smagāk, vienkārši – jāturas un jādzīvo.