Dzīve kā labākajās Parīzes mājās

Krāslavas rajona Kalniešu pagastā Podgurjes sādžā kādā nomaļā, bet skaistā vietā stāv neliels vagoniņš, no kura pa skursteni augšup lēni kāpj dūmu strūkliņa. Blakus laidarā rukšķ trīs sivēni, dzelzs būdā mauj govs, bet otra kopā ar zirgu mitinās vecā pussabrukušā šķūnī. Pagalmā no vagoniņa vienās zeķēs un krekliņā gavilēdams izspurdz mazs puisēns, kurš pamanījis virs galvas laižamies meža zosu baru, bet viesus, kas šai mājā ir liels retums, smaidot sagaida pati saimniece -- Marija Žaļuka. Tā ir viņas saimniecība, mājas, cerību saliņa, vismaz viņas izpratnē, taču nejaušam viesim kļūst nelāgi ap sirdi, redzot, ka arī tā dzīvo cilvēki. Šķiet, ka viņas dzīves vilciena sastāvam viens vagoniņš ir atkabinājies un palicis strupceļā uz rezerves sliedēm.