Kad mamma iemīcīja baltmaizes mīklu, pirksti tā vien niezēja nogaršot to. Vēlāk klaipiņi, izņemti tikko no krāsns un sarindoti uz galda, ar smaržu, kāda ir tikai maizei, apskāva istabu un cilvēkus, tas bija svētbrīdis. Šos un citus stāstus vabolieši atcerējās 17. septembrī pasākumā „Maiziet’, muna boguoteiba”, ko rīkoja Skrindu dzimtas muzejs un Vaboles kultūras nams, atklādami Daugavpils novada dienas.
„Mamma baļļītē iejauca miltus ar karstu ūdeni (koka trauks kalpoja tikai maizes mīklai, jo tur atradās ieraugs), pēc tam šo mīklu uzraudzēja. Tad izveidoja skaistus kukulīšus, uzlika uz maizes lāpstas, ielika krāsnī uz kļavu lapām. Mēs, bērni, rudenī šīs lapas salasījām un savērām uz diega, lai būtu ziemai,” izstāstīja Amonārija Vingre.
Visu rakstu lasiet 20.septembra numurā.
