Valdība 25.februārī apstiprināja Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuriem stājoties spēkā, vairs netiks pieņemti jauni iesniegumi un iemaksas dalībai lauksaimniecības risku fondā.
Kopš laika, kad tika izveidots lauksaimniecības risku fonds 2008.gadā, ir mainījušies daudzi nosacījumi, kuri nozīmīgi ietekmē lauksaimniecības apdrošināšanas tirgu. No 2012.gada ir strauji attīstījušies sējumu apdrošināšanas pakalpojumi, ko piedāvā privātās apdrošināšanas sabiedrības (to trūkums bija iemesls fonda izveidei). Privātās sabiedrības arī piedāvā elastīgākus nosacījumus salīdzinājumā ar valsts piedāvāto risinājumu – fondu.
Ļoti svarīgi ir tas, ka par privātajās apdrošināšanas sabiedrībās iegādātajām apdrošināšanas polisēm lauksaimnieki var pretendēt uz valsts atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai 50 procentu apmērā. Šo iespēju daudzi lauksaimnieki arī izmanto.
Vēl lauksaimniekus ne pārāk apmierināja situācija, ka, iesaistoties risku fondā, pārāk ilgs laiks pagāja līdz kompensācijas saņemšanai – nākamā gada 1.jūlijam un kompensācijas aprēķina princips tika attiecināts uz ieņēmumu, nevis ražas samazinājumu.
Tādēļ valdība pieņēma lēmumu veikt izmaiņas 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 „Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”, nosakot, ka iesniegumi fondā vairs pieņemti netiks. Šis lēmums ļaus sagatavot fondu tā darbības pilnīgai pārtraukšanai 2014.gadā vai 2015.gada vidū.
Noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 „Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
