Kārli Kazāku Latgalē, iespējams, vairāk pazīst kā ceļotāju, nevis mūziķi. Iepazīts vairākos pasaules apceļošanas projektos, pagājušajā gadā īpaši iemīlēts ekspedīcijā „1000 jūdzes pa ledāja pēdām”, kas veda pa Latgali.
Pirms tam gan Kārlis mūspusē ir pabijis ar savu projektu „Velomūzika”. To, ka šie ceļojumi atstājuši savas zīmes viņa mūzikā, varējām pārliecināties Daugavpils mūzikas klubā „Artilērijas pagrabi”, kur Kārlis pārsteidza klausītājus, nodziedot dažas dziesmas arī latgaliski. Taču ne mūzika, ne ceļošana nav viņa galvenā nodarbe. Kārlis ir arī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes lektors. Viņa ģimenē aug trīs bērni, kas arī prasa laiku. Tomēr Kārlis to prot atrast, vienlaikus mums dāvājot dziesmas, kurās ir vēlme ieklausīties.
Vai Kārli un viņa ceļabiedrus Latgale pārsteigusi? Kārlis ilgi nedomādams sāk stāstīt: „Latgale ir vienīgā vieta pasaulē, kur kaimiņš slavē kaimiņu. Jā, viesmīlība, bet tā ir daudzviet sastopama, bet, ka kaimiņš slavē kaimiņu, – man nebija gadījies redzēt. Bijām kādās mājās, kur mūs cienāja ar dzimtenīti. Mēs stāstām, ka nākošajā dienā brauksim pie Juoņa taisīt dzimtenīti. Varu saderēt, ka man it visur teiktu, – nu, es arī varu parādīt! - bet Latgalē man saka, – pie Juoņa tiešām var braukt! Man grūti iedomāties, ka vēl kur citur būtu tāda reakcija."
Visu rakstu lasiet 7.marta numurā.
