Āfrikas cūku mēris radījis nelielu paniku Latvijas patērētājos - bailēs no saslimšanas, cilvēki pārstājuši lietot cūkgaļu. Āfrikas cūku mēri izraisa DNS saturošs vīruss, kas ir patogēns tikai cūkām, izraisa asiņainu caureju, neauglību, pāragras dzemdības cūkām. Vīruss var būt tik patogēns, ka apmirst viss ganāmpulks, bet arī tik labvēlīgs, ka lielākā daļa lopu izdzīvo. Cilvēks ir dabiskais cūku mēra pārnesējs, un vislabāk tas izdodas medniekiem, kas vienlaikus ir arī kādas cūku fermas darbinieki.
Vīruss no cūkas uz cūku izplatās tiešā un netiešā ceļā. Dažās pasaules valstīs to izplata putnu ērcīte Ornithodorus, kas Latvijā nav sastopama.
Vīruss ir ļoti izturīgs, tas ilgi saglabājas sālītā un saldētā gaļā, mēnešiem saglabājas aizgaldos un cūku mēslos. Toties iet bojā tiešos saules staros un pie termiskas apstrādes. Es ieteiktu atteikties no tatārmaizītēm, bet no tām es iesaku atteikties arī daudzu citu iemeslu dēļ.
Būtiskais - no cūkgaļas nav ko bīties. Cilvēks ar Āfrikas cūku mēri saslimt nevar. Taču, lai būtu pilnīgi droši, ka infekcija iznīdēta, cūkgaļu vajag termiski apstrādāt. Desās, cīsiņos, gaļas konservos vīrusa būt nevar.
Par pārējo parūpēsies Pārtikas Veterinārais dienests - norobežos teritorijas, kurās Āfrikas cūku mēris konstatēts, rūpēsies par dezinfekciju, par inficēto dzīvnieku kaušanu un meža cūku izšaušanu, par kontaminētās gaļas iznīcināšanu.
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
