Paslēpušās zālē no ziņkārīgo skatieniem un putniem, Naujenes pagasta piemājas saimniecības „Mežmaļi” laukā sārtojas gardas zemenes. Saimniece Irēna Zemlicka nevar vien nopriecāties par šī gada ražu, kas padevusies gana bagātīga, par spīti vēsajai un lietainajai vasarai. Kopā ar savu saimi viņa tver retos saulainos brīžus, lai varētu novākt kaut cik sausas ogas realizācijai. Irēna atzīst, ka līdz tirgum ogas nonāk reti, jo lielākoties pircēji pēc tām ierodas turpat uz lauka.
„Mežmaļos” pushektāra platībā aug vismaz 28 zemeņu šķirnes, taču saimnieku iecienītākās ir sešas pārbaudītas šķirnes, kuras ik gadu priecē ar labu ražu – ‘Kokinskaja pozdņaja’, ‘Sjurpriz Olimpiada’, ‘Onebor’, ‘Sonāte’, ‘Elkat’ un ‘Florence’. Tās esot arī visizturīgākās pret salu un citām dabas kataklizmām. Irēna sapņo ieaudzēt arī balto zemeņu šķirni, kuras ogas varot droši ēst alerģiski cilvēki.
Kad Irēna pirms četriem gadiem sastādījusi pirmās zemeņu vagas, viņas dzīvesbiedrs uz to raudzījies skeptiski. „Ēvalds pagrozīja pirkstu pie deniņiem un teica, ka esot traka,” smejas saimniece. Dzīve abus piespiedusi eksperimentēt, jo bija jāizskolo pieci bērni. Esot audzējuši gan zosis un pīles, gan kazas un govis, gan turējuši paprāvu aitu ganāmpulku. Taču valsts likumdošana piespiedusi no visa pamazām atbrīvoties, jo audzēšana kļuvusi pārāk dārga un nerentabla. Izmēģinājuši arī kartupeļu biznesu,
taču arī tas nepadevās, jo izaudzēto kartupeļu ražu „palīdzējuši” novākt apkārtnes iedzīvotāji. Tad Irēnai ieteikuši izmēģināt audzēt zemenes. No Višķu zemnieces nopirkusi pirmos zemeņu stādus 200 latu vērtībā, kuru pieticis pirmajām septiņām vadziņām. Pārējo platību piestādījusi ar pašas zemeņu stādiem, kādi nu bijuši. Pamazām ieguvuši gan labus stādus, gan audzēšanas pieredzi.
Visu rakstu lasiet 4.jūlija numurā.
