Pārliecība, ka robežsardzes darbs sākas un beidzas ar valsts robežas šķērsošanu, mainās pēc kopīga reida ar Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenajiem inspektoriem – majoru Romānu Prokofjevu un Sergeju Maksimovu.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienestam darba pietiek visu gadu, un pienākumu un funkciju saraksts ir daudz plašāks, nekā varētu šķist. Objektu sarakstā, ar kuriem strādā robežsargi, ir pierobežas josla, uzņēmumi, viesnīcas, autobusu parks, augstskolas. Un vēl bezgalīga dokumentu apmaiņa un monitorings bez datiem.
Imigrācijas kontroles dienesta galvenais uzdevums ir nevis sodīt, bet izskaidrot. Imigrācijas dienesta uzskaitē Daugavpilī un apkaimē ir vairāk nekā 6000 trešo valstu pilsoņu. Galvenokārt tie ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri Latvijā dzīvo sen, viņiem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Taču tā ir jāatjauno konsulātā. Regulāri ir gadījumi, kad cilvēki vienkārši aizmirst vai arī nepievērs tam uzmanību, vai arī aizmirsuši saņemt jaunu pasi, nav aprēķinājuši termiņus. Katrs gadījums tiek fiksēts.
Reakcija uz robežsarga zizli ir dažāda. Nereti skan jautājums: „Kas ir noticis?” Tomēr pārsvarā daudzi saprot, ka kontrole ir nepieciešama. Daži neapmierināti burkšķ, jo uzskata, ka, izgājuši robežkontroli, Šengenas zonā viņi drīkst pārvietoties bez apstāšanās. Rietumeiropas iedzīvotāji šādu kontroli uztver mierīgi, gūstot pozitīvas emocijas, savdabīgu bonusu savam ceļojumam. Vācijas pilsonis, kurš brauca uz Lietuvu, uzrādīja dokumentus, parādīja mikroautobusu, pastāstīja, ka strādā robežkontrolē savā dzimtenē un vēlēja veiksmi kolēģiem.
Visu rakstu lasiet 19.septembra numurā.
