16.oktobrī 150. gadadiena apritēja garīdzniekam, literātam, valstsvīram un sabiedriskajam darbiniekam Francim Trasunam. Šim notikumam par godu 30. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS pirmo un vienīgo izrādi piedzīvos literāri muzikāls jaunuzvedums „Francis”, kurā tiks atklātas Trasuna dzīves un darba lapaspuses.
Daugavpils katoļu draudžu dekanāta dekāns, Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs draudzes prāvests Mihails Sivickis savu doktora disertāciju Katoļu Baznīcas kanoniskajās tiesībās ir veltījis Franča Trasuna izslēgšanai no Baznīcas jeb ekskomunikācijai. Sarunā „Latgales Laikam” dekāns atzina, ka mūsdienās F. Trasuns turpinātu kalpot par priesteri, tāpēc ka Katoļu Baznīcas kanonisko tiesību Kodekss, piedzīvojis labojumus, citādi traktē tās prasības, kas tika piemērotas pagājušā gadsimta 20. gados.
F. Trasuns bija apsūdzēts pēc Katoļu Baznīcas kanonisko tiesību Kodeksa 133. kanona par celibāta neievērošanu un pēc 136. kanona par baznīcas kalpa tērpa nenēsāšanu. Toreiz F. Trasunam bija dots laiks, lai labotos, taču viņš neatlaida saimnieci, kā pieprasīja arhibīskaps, lai gan likums bija strikts -- priesteris varēja paturēt tikai tādu saimnieci, kura bija ne jaunāka par 50 gadiem un kuru bija apstiprinājis bīskaps, turklāt ietiepīgie tika uzskatīti par vainīgiem. F. Trasuna nepaklausības iemesls bija ļoti cilvēcīgs -- saimniece savulaik viņu paglāba no sarkanās armijas vajāšanām, atgādināja M. Sivickis. Kāpēc, būdams Saeimas deputāts, F. Trasuns sēdes apmeklēja civilajā apģērbā nevis sutanā, -- arī par to arhibīskaps bija neizpratnē. Iespējams, ka priesteris nevēlējās izcelties ar garīdznieka apģērbu, tādējādi mazinot distanci, kas tajos laikos pastāvēja starp cilvēkiem un baznīckungiem.
Visu rakstu lasiet 24.oktobra numurā.
Komentāri