Pastiprināta interese par Latvijas futbolu uzvirmo tikai tad, kad kļūst aktuāla sarunāto spēļu tēma. Notikumu centrā regulāri atrodas Daugavpils klubi, lai gan šādi grēki ir arī citām komandām.
Situācija ar Daugavpils komandām ir unikāla. Tā ir cieši saistīta ar uzņēmēju Oļegu Gavrilovu un viņa vadītajiem klubiem – vispirms „Dinaburgu”, bet tagad – „Daugavu”. To, ka „Dinaburga” spēlē totalizatorā, zināja visi. Līdzjutēji tribīnēs spļaudījās, runājot par sarunātām spēlēm, tomēr, ļaujoties mazohismam, gāja uz tribīnēm un jokojot minēja, kurā minūtē komandām jāielaiž vārti.
Sporta klubs ir biznesa forma, un, tāpat kā jebkurai citai struktūrai, tam ir jāpelna, lai vismaz spētu sevi uzturēt. Tā ir pieņemts civilizētajā pasaulē. Vai arī komanda tiek uzturēta par investora naudu.
Par Latvijas klubu pašatmaksāšanos nevar būt ne runas. Visi dzīvo uz sponsoru naudas rēķina. Taču ar „Dinaburgu – Daugavu” izveidojās unikāla situācija. Investora nav, bet klubs pastāv, rezultātā rodas pieņēmums, ka klubam izdodas nopelnīt uz totalizatora likmju rēķina.
Viens no bijušajiem „Dinaburgas” spēlētājiem uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc komanda turas virs ūdens, ir šāds: „Darbojas noziedzīgs sindikāts. Tā taču nav tikai Daugavpils „Dinaburga”, Eiropā ir arī citas komandas, kas piedalās mazāk svarīgos čempionātos vai zemākās līgās. Likmes tiek veiktas ar Āzijas bukmeikeru kantoru starpniecību. Runa ir nevis par desmitiem, bet simtiem tūkstošu vai pat miljonu eiro.”
Visu rakstu lasiet 31.oktobra numurā.
