Daugavpils Lauku centrā 27. janvārī uz semināru ieradās ap 100 Latgales un Sēlijas zemnieku, uzņēmēju, pašvaldību pārstāvju, kas vēlējās uzzināt, kā apsaimniekot lauksaimniecības zemes, kas ir aizaugušas ar kokiem, proti, kas no šī gada 1. janvāra saskaņā ar Meža likuma normatīviem tiek uzskatītas par mežu.
Vispirms zemniekam ir jāizpēta, vai kokos ieaugusī lauksaimniecības zeme atbilst Meža likuma noteikumiem, kas darbojas no 1. janvāra. Proti, vai jauno koka audze aizņem jau 0,5 ha un lielāku platību, vai koki ir sasnieguši vidējo augstumu vismaz 5 m un vai šis jaunās mežaudzes šķērslaukums, ko aprēķina, koku šķērslaukumu dalot ar mežaudzes platību, ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.
Kad zemnieks ir izdomājis, ko darīt, tad jārīkojas pēc ābeces gudrības, proti, jāsakārto īpašumu dokumentācija, tad var ķerties pie zemes atmežošanas vai apmežošanas, uzsvēra Meža konsultāciju pakalpojumu centra Dienvidlatgales nodaļas vadītājs Jānis Dzalbs.
Višķu pagasta lauksaimnieks Alberts Vērdiņš bija pauda sašutumu, kāpēc viena daļa zemnieku zemi, kas ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, grib reģistrēt un uzturēt kā mežu. „Zemi, kas ražos maizīti, pārvērst mežā -- tas, manuprāt, ir noziegums. Turklāt jūs neaizdomājaties, ka koki aug un bojā meliorācijas sistēmas. Man pašam ir 24 ha lauksaimniecības zemes, tostarp 11,8 ha ir ierīkotas meliorācijas drenāžas. Kaimiņiem zeme krūmos un kokos ir ieaudzēta tiktāl, ka koku saknes izjauc meliorācijas sistēmu. Gan pagājušajā gadā, gan šogad mans lauks bija peļķēs, tātad meliorācija nefunkcionē tā, kā vajag. Kaimiņi savus īpašumus negrib sakopt. Kad prasu ierēdņiem, ko man darīt, viņi saka -- jātiesājas. Vai tad tiešām valsts nevar ar likumu aizliegt audzēt mežu labā zemē?”
Visu rakstu lasiet 3. februāra numurā.
X
