Elīnas Lipiņas nāve Jaungada naktī satricināja Daugavpili, liekot sabiedrībai kārtējo reizi padomāt par to, cik trausla ir cilvēka dzīvība. Uz jautājumu „Kāpēc tā notika?” policijai vēl jāsniedz atbilde, bet tāpēc jau nekļūs vieglāk. Vissmagāk klājas Elīnas mātei, viņas tuviniekiem un klasesbiedriem. Ar viņiem strādāja Izglītības pārvaldes psiholoģe Linda Vingre.
„Latgales Laiks” lūdza psiholoģei atgādināt ģimenes pamatvērtības, kuras nav kļuvušas mazāk aktuālas moderno datortehnoloģiju gadsimtā, tieši pretēji, tagad tās ir vēl nozīmīgākas.
-- Kā jūs vērtējat Elīnas klasesbiedru emocionālo stāvokli?
-- Tamlīdzīgām traģēdijām nekad nav iespējams sagatavoties. Kopumā klase bija ļoti atvērta, bērni bija gatavi strādāt ar psihologu, viņi aktīvi un adekvāti stāstīja savas emocijas. Skolēni (klasē mācās tikai viens zēns) ļoti pārdzīvoja, un šajā situācijā bija svarīga pieaugušo emocionālā līdzjušana. Tā izpaudās klases audzinātājas un Valsts ģimnāzijas direktores rīcībā, viņas centās atcerēties Elīnu pozitīvā gaisotnē, par to viņām liels paldies.
Šī situācija liek padomāt par to, ka šodien es esmu, bet rīt manis jau var nebūt, liek uzdot sev jautājumus, kā es dzīvoju, ko, iespējams, vajadzētu mainīt? Un, protams, padomāt par cilvēkiem mums blakus, cik bieži mēs sakām viņiem, ka mīlam, vai vienkārši pasakām „Paldies!”.
Visu interviju lasiet 13.februāra "Latgales Laikā"
Autores foto
