Karš Ukrainā un terora akti Eiropas valstīs rada milzīgu nedrošību un bažas par nākotni. Turklāt ES ekonomiskās sankcijas pret Krieviju var padziļināt ekonomiskās un sociālās problēmas valstīs, kas tikko sāk atkopties pēc beidzamās finanšu krīzes. „Eiropas Savienība šobrīd nav savā labākajā formā,” diskusijā par mūsdienu ģeopolitiskajām izvēlēm teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas pārstāvis Artis Pabriks. „Latgales Laiks” ar deputātu sarunājās Strasbūrā EP sesijas laikā, dienu pirms Minskā tikās Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā.
"Krieviju ietekmēt var, bet šajā konkrētajā gadījumā mēs esam bijuši visai neveiksmīgi. Esmu ļoti skeptisks par ietekmēšanas iespējām šai mirklī, tāpēc ka Eiropas politiķi nav gribējuši paskatīties patiesībai acīs, viņi ir gribējuši dzīvot aiz vēlmju plīvura. Tāpēc visas reakcijas ir bijušas nokavētas, kārtis tikušas atklātas priekšlaicīgi, jebkuru lēmumu esam pieņēmuši par vēlu. Ja runājam par Minskas sarunām, es būtu ļoti priecīgs, ja izdotos panākt ko reālu, nevis ko tādu, kas tikai aizmālē acis. Bet es neredzu Rietumu pusē pietiekami daudz sviru, ar kurām pateikt Krievijai – ja jūs gadījumā to nedarīsiet, būs slikti! Protams, Krievija arī nav labākā pozīcijā. Viņi bravūrīgi stāsta, ka viss ir kārtībā, bet īstenībā nav. Ir daudz ekonomiskas un citas problēmas, tomēr Krievija ir totalitāra tipa sabiedrība un tās politiski tik ātri uz viņiem neatsaucas. Tāpēc es domāju, ka labākais, ko mēs no Minskas varam sagaidīt, ir uz papīra panākta vienošanās, ka būs kāda demilitarizētā zona, bet īstenībā spriedze turpināsies. Vienīgais, ko varētu panākt, ir kāda procesa atlikšana uz laiku. Un šis laiks ir jāizmanto Baltijā, lai nostiprinātu savu drošību. Tam ir jābūt valdības un gan tagadējā, gan nākamā Valsts prezidenta galvenajam uzdevumam. To jau ir sapratuši igauņi un lietuvieši. Es nenoliedzu, ka Latvijā ir problēmas izglītībā, veselības aizsardzībā, ir bezdarbs, bet šīs visas lietas būs sekundāras, ja mēs nespēsim pietiekami veiksmīgi aizstāvēt savu valsti. Tai ir jābūt prioritātei, domājot par nākamo budžetu. Tā spēj dot darba vietas, veicināt attīstību, viss ir savstarpēji saistīts," saka A.Pabriks.
Visu rakstu lasiet 17. februāra numurā.
