Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam. To sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Finanšu, Ekonomikas, Zemkopības, Satiksmes, Labklājības, Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: "Rīcības plānā liekam uzsvaru uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē. Uzlabojot apstākļus biznesam, veicinām aktīvu, ekonomiski rosīgu vidi un stabilu reģiona attīstību.
"Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu „Ideju kausa” organizēšana u.c.
Vienlaikus plānā ir iekļauti pasākumi, kas tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā, neparedzot Latgales reģionam specifiskus ieviešanas nosacījumus, bet kas ir nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai, tajā skaitā darbavietu un pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, nodarbinātības veicināšanai, bezdarba mazināšanai, biznesa inkubatoru izveide un atbalsta pasākumu jaunu produktu ieviešanai ražošanā un uzņēmējdarbības atbalstam lauku teritorijās.
Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2000.gada sākuma līdz 2013.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 24,1%, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā Latvijā kopumā šajā periodā. Savukārt Latgales plānošanas reģiona iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 2010.gadā sastādīja mazāk kā 30% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tajā pašā laikā Latgales reģions vēl joprojām ir viens no lielākajiem reģioniem pēc iedzīvotāju skaita (Daugavpils ir otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita Latvijā).
Rīcības plāna izstrādes procesā tika veiktas konsultācijas ar nozaru ministrijām un Latgales reģionu, kā arī ekspertiem, kas sniedza vērtējumu par Rīcības plāna Latgales reģiona attīstībai 2013.-2014.gadam īstenošanu/ietekmi un turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem.
