Daugavpilī ir daudz neizmantotu un pamestu ēku, turklāt dažas no tām atstāj īpaši drūmu iespaidu. Vēl nesen 7. un 8. pamatskolas ēkā kūsāja dzīve, telpās skanēja bērnu balsis, bet tagad šeit valda klusums un pamestība, un pavisam niecīgas ir cerības, ka kādreiz būs citādi.
Abas ēkas palika tukšas 2000. gadu sākumā pēc pilsētas vispārizglītojošo izglītības iestāžu optimizācijas. 8. pamatskolas audzēkņi sāka mācīties 6. vidusskolā, bet tie, kuri apmeklēja 7. pamatskolu, pārgāja uz 16. vidusskolu un citām.
Abas skolas atrodas gleznainos un savdabīgos Daugavpils mikrorajonos. 1958. gadā celtā 8. pamatskola paceļas virs vienstāva apbūves Judovkā, tās tornītis redzams jau no tālienes. Uz ēkas fasādes vēl saglabājies uzraksts – V. Ļeņina frāze „Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties”. Šī ēka tika celta kā kara hospitālis, ar bumbu patvertni un novērošanas punktu, bet šādam mērķim netika izmantota. Vispirms šeit bija vidusskola, pēc tam – pamatskola. Pašlaik 8. skolā bērnu balsis atskan tikai tad, kad vietējie bērni atnāk, lai uzspēlētu bumbu pamestajā sporta laukumā.
7. pamatskola būvēta 1951. gadā, tā atrodas Vecajā Forštatē, un ēkas tukšie, izsistie logi veras uz nepabeigto māju Šūņu ezera pretējā krastā. Gleznainā teritorija ap skolu ir pārvērsta izgāztuvē – starp neskaitāmajām plastmasas pudelēm un stikliem šeit izmētātas mācību grāmatas, palīglīdzekļi, plakāti.
Visu rakstu lasiet 31. jūlija numurā.
