Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai joprojām nav izstrādāta sava mediju politika, tāpēc pie šī jautājuma aktīvi ķērusies Kultūras ministrija. Jau pērn KM tika izveidota darba grupa mediju politikas pamatnostādņu izstrādei, kuras uzdevums ir apzināt problēmas Latvijas mediju vidē un izveidot priekšlikumus par šogad veicamajiem pasākumiem, bet pēc tam izstrādāt mediju politikas pamatnostādņu projektu.
Šogad ministrijā ir izveidota Mediju politikas nodaļa, kuras vadītājs Roberts Putnis kopā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti Janīnu Kursīti jūlija nogalē apmeklēja vairākas Latgales pašvaldības, tikās ar radio, televīzijas un preses izdevumu vadību, lai iepazītu situāciju un viedokļus.
„Pašlaik tiek apzināta situācija kopumā, masu mediju darbības principi. Piemēram, Žurnālistu savienība uzstāj, ka nedrīkst pastāvēt pašvaldību avīzes, taču es vēlos pierādīt, ka dažādas novadu avīzes ļoti atšķiras. Piemēram, nevar salīdzināt Rēzeknes pašvaldības izdevumu, kas jau izskatās pēc komercizdevuma, ar Daugavpils novada avīzi, kurā ir tikai iedzīvotājiem svarīga novada informācija,” saka J. Kursīte. Viņa uzskata, ka pašvaldību avīzes tomēr esot nepieciešamas, jo tajās tiek atspoguļoti pašvaldības lēmumi un cita specifiska informācija, kas neparādās citos medijos, bet iedzīvotājiem ir ļoti būtiska. Taču šī joma būtu jāsakārto, jo pašvaldības izdevumu komercializācija kropļojot mediju tirgu.
Visu rakstu lasiet 4. septembra numurā.
