„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. aprīlis
Svētdiena
Gundega, Terēze
+17.3 °C
nedaudz mākoņains

VUGD atgādina: rudenī jānopļauj zāle, lai pavasarī nedegtu kūla!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumu, VUGD aicina sakopt nesakoptās un neapsaimniekotās teritorijas!

Katru pavasari ik dienas tiek reģistrēti vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku. 2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku rezultātā degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Šajos ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki, degušās 63 ēkas un četri transportlīdzekļi. Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33% kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014.gadā, kad to skaits sasniedza 4044 ugunsgrēkus.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka no republikas pilsētām šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpilī, kur pērnā gada sausā zāle dega 271 hektāra platībā, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Valmierā – 18.

 

 

Republikas pilsēta

 

Platība m2

 

Platība m2

 

Daugavpils

354

2 739 620

246

2 715 205

 

Rīga

268

1 268 184

181

1 371 906

 

Jēkabpils

107

758 234

82

599 665

 

Liepāja

101

55 001

72

73 751

 

Jelgava

54

591 388

54

320 725

 

Jūrmala

55

134 250

52

59 816

 

Ventspils

19

143 910

28

67 901

 

Rēzekne

48

321 743

21

58 160

 

Valmiera

32

27 619

18

23 110

Kopā:

1038

6 039 949

754

5 290 239

 

Novados šogad dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru platībā, bet visvairāk – Daugavpils novadā, kur reģistrēti 163 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk kā 590 hektāri. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad dzēsti šādos novados:

 

 

Novads

 

Platība m2

 

Platība m2

 

Daugavpils novads

246

10 957 990

163

5915060

 

Tukuma novads

87

514 435

96

941650

 

Dobeles novads

91

770 793

91

366133

 

Rēzeknes novads

163

6 413 930

77

1008092

 

Gulbenes novads

143

2 651 514

60

180581

 

Kuldīgas novads

55

474 905

58

386470

 

Salaspils novads

75

1 412 430

54

507365

 

Jelgavas novads

57

447 731

52

634219

 

Talsu novads

51

410 823

51

574470

 

Bauskas novads

39

786 810

46

664250

 

Informāciju par kūlas ugunsgrēku skaitu pārējos novados lūdzam skatīt http://vugd.gov.lv/files/textdoc/kula_23.09.2015..pdf, kopējā kūlas ugunsgrēku statistika pa gadiem apskatāma šeit: http://vugd.gov.lv/files/textdoc/Kula%20_kop.pdf

 

Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novadā 2015.gadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.