Vakar brīnišķīgu koncertu par godu savai trīsdesmitajai jubilejai klausītājiem dāvāja profesionālais pūšamo instrumentu orķestris „Daugava” Arnolda Grinberta vadībā. Arī diriģents septembrī nosvinēja savu jubileju un, pēc A. Grinberta teiktā, viņam vairāk patīkot neformālas svinības ar kopā draugiem, kolēģiem un radiniekiem nekā oficiālas runas svinīgos pasākumos. Jubileju viņš sagaidīja darbā, un tas ir pats par sevi saprotams.
Orķestris „Daugava” jau sen kļuvis par neatņemamu Daugavpils sastāvdaļu, tās muzikālo vizītkarti. Mūziķi sagaida pilsētniekus un Daugavpils viesus gājiena priekšgalā pilsētas svētkos, piedalās nozīmīgu objektu un pasākumu atklāšanā, pārstāv pilsētu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, festivālos ārzemēs. Pēc sauszemes spēku orķestra likvidēšanas „Daugava” palika vienīgais pūšamo instrumentu kolektīvs Daugavpilī. Arnolds Grinberts vada „Daugavu” kopš 2009. gada, turpinot orķestra pirmā mākslinieciskā vadītāja Raimonda Igolnieka, kurš vadīja orķestri 24 gadus, un mūziķa Voldemāra Skutāna iedibinātās tradīcijas. Pie pūtēju orķestra šūpuļa stāvējuši Arnolda tēvs Jānis Grinberts un viņa kolēģi Staņislavs Gribusts un Aleksandrs Vaņagins. Savukārt Arnolds pirms trīsdesmit gadiem mācījās mūzikas koledžā un atceras, kā viss sākās.
„Atskaņot dzīvo mūziku,” tā ir „Daugavas” aksioma, uzsver Arnolds Grinberts. Cilvēks, kas koncerta lielāko daļu atrodas ar muguru pret klausītājiem, viņu reakciju redz savu mūziķu sejās, starp diriģentu un mūziķi notiek bezvārdu, taču pilnvērtīga komunikācija. „Es redzu orķestra enerģētiku, redzu zāli gluži kā spogulī,” saka Arnolds Grinberts.
Visu rakstu lasiet 16. oktobra numurā.
