Lielākā daļa Latvijas skolu 27. novembrī piedalījās streikā. Skolotāji neizgāja ielās, viņi atradās savā darbavietā skolās, bet gaiteņi bija tukši, jo mācības nenotika. Daudzas Daugavpils skolas atbalstīja Latvijas skolotāju streiku.
Kā notika pedagogu klusā pretošanās valdības nespējai daudzu gadu laikā sakārtot izglītības sistēmu? Par klupšanas akmeni ir kļuvis ne tikai zemais atalgojums, bet arī trūkumi mācību procesa sistemātiskumā.
Daugavpils 3. vidusskolā notika pedagogu sapulce. Skolotāji sapulcējās aktu zālē, kur atklāti runāja par sasāpējušiem jautājumiem. Ne vienreiz vien notika salīdzināšana ar citu ES valstu kolēģiem, parasti tas nebija par labu Latvijai. Kā piemēru pastāstīja epizodi, kad, tiekoties ar kolēģiem no Itālijas, Spānijas un citām valstīm, tika apspriesta darba alga, un, kad Latvijas skolotāji minēja savējo, viņiem jautāja: „Tas jums ir nedēļā?”.
Daugavpils 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs pauda savu viedokli par situāciju, kā arī pastāstīja par skolotāju mērķiem: „Galvenais mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka izglītības sistēmā ne jau viss ir tik labi, kā sākumā varētu šķist. Skolotāji runā asi, starp pedagogiem pastāv sociālā spriedze. Viņi nesaņem tādu darba algu, ko ir pelnījuši. Pašlaik cilvēki tikai savelk galus. Mēs apspriedām dažādus piemērus, un visuzskatāmākais ir Igaunija, kur skolotāji panākuši savu, par citām ES valstīm nemaz nerunājot."
Visu rakstu lasiet 1. decembra numurā.
