No 4. decembra VAS Latvijas Valsts ceļi, sadarbībā ar VAS Latvijas autoceļu uzturētājs un Drošas Braukšanas Skolu uzsāk drošības kampaņu “Ir ziema. Slīd. Neriskē!”. Tās laikā autovadītājiem atgādinās, ka ziemas un vasaras braukšanas apstākļi atšķiras, kā arī aicinās būt maksimāli uzmanīgiem, visiem kopīgi rūpējoties par drošību uz autoceļiem.
Lai arī noturīgi ziemas laika apstākļi vēl nav iestājušies, no rītiem un vakaros uz ceļiem jau ir vērojams apledojums, gaisa temperatūra ir svārstīga, un ceļa seguma stāvoklis var mainīties strauji. Tāpēc autovadītājiem apstākļiem atsevišķās diennakts stundās jau ir jārēķinās ar ziemas braukšanas.
“Nepareizi izvēlēts ātrums ir viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu iemesliem. Par to liecina statistika un ikdienas pieredze. Pareiza ātruma izvēle īpaši svarīga ir ziemā, kad braukšanas apstākļi objektīvi atšķiras no vasaras,” uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
“Bremzēšanas ceļš ziemā ir 10 reizes garāks, nekā vasarā, un par to mums katram, kas sēžas pie stūres, ir jāatceras. Par to mēs arī atgādināsim šajā kampaņā. Ziema ir klāt, uz ceļa nevajadzētu riskēt. Ar ziemu ir jārēķinās,” aicina J.Lange.
“Statistika liecina, ka ziemas periodā uz ceļiem notiek mazāk smagu ceļu satiksmes negadījumu, nekā vasarā, tas nozīmē, ka autovadītāji ziemā jau ir piesardzīgāki. Mēs kā ceļu uzturētāji esam gatavi ziemas sezonai. Jau kopš novembra no rītiem un vakaros ir tiek kaisīti atsevišķi ceļu posmi, kuri apledo,” stāsta VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.
“Tomēr jāatceras, ka uzturētāji nevar novērst ziemas iestāšanos. Kaisot ceļus un šķūrējot sniegu tiek atviegloti un padarīti drošāki braukšanas apstākļi, taču tie nevar kļūt tādi paši kā vasarā. Jāatceras arī, ka ziemā ceļa klātnes stāvoklis var mainīties ļoti strauji, tas ir atkarīgs no temperatūra svārstībām, gaisa mitruma, reljefa un citiem faktoriem. Tur, kur pirms 10 minūtēm bija sauss, ceļš var strauji apledot. Tāpēc ziemas periodā autovadītājiem ir jābūt maksimāli piesardzīgiem”, turpina Kononovs.
“Ziemā visiem ir jāseko līdzi reālajai situācijai,” uzsver Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.
“Ir jāsaprot – nekad nebūs tā, ka, uzsniegot sniegam, ceļš uzreiz tiks notīrīts, tas nav iespējams. Situācija ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Nekad nebūs tā, ka visi piebraucamie ceļi būs tīri jau 7 no rīta. Tāpēc jau cilvēkam ir iedota autovadītāja apliecība, lai viņš plānotu un pielāgotos dažādām situācijām. Jābrauc atbilstoši konkrētai situācijai, un ziemā laiks jāplāno savādāk, ar rezervi. Sniegs vai atkala ziemā nav nekas neparasts,” uzsver Drošas braukšanas Skolas vadītājs, piebilstot, ka arī ceļu uzturētājiem konkrēti noteikumu punkti nevar būt vienīgais arguments.
Drošas braukšanas skolas ieteikumi autovadītājiem ziemā:
Vairums gadījumos, kad automašīna ir sākusi slīdēt, par iemeslu ir bijusi nepareiza ātruma izvēle, pārāk straujas darbības ar stūri un pedāļiem. Tāpēc, lai pēc iespējas samazinātu slīdēšanas draudus, ir jāizvēlas segumam atbilstošs ātrums.
Lai ziemas apstākļos uz ceļa justos komfortabli, vispirms jānodrošinās ar atbilstošām riepām. Riepa faktiski ir vienīgais, uz kā mašīna turas − četras plaukstas notur 2,5 tonnas. Nekas cits jūs uz ceļa netur. Tāpēc riepu izvēlei jābūt nopietnai.
Lai arī obligāta prasība pēc ziemas riepām stājas spēkā no 1.decembra, jāatceras, ka vasaras riepas savu uzdevumu pārstāj pildīt, kad gaisa temperatūra ir zemāka par +5, +7 grādiem. Vasaras riepas tad kļūst cietākas, un gumija nevar pilnvērtīgi nodrošināt bremzēšanas procesu, pasliktinās arī automašīnas vadāmība.
Drošāk ir pirkt jaunas, nevis lietotas ziemas riepas. Nekad nevar zināt, kādos apstākļos lietotas riepas ir uzglabātas, izmantotas un kādas deformācijas tām ir bijušas. Arī riepu uzglabāšanai ir būtiska nozīme – tās nevajadzētu glabāt saulē. Tāpat riepu kvalitāti ietekmē nobraukums un braukšanas apstākļi.
Ja iespējams, vienlaicīgi vajadzētu mainīt visas četras riepas. Ja nē, tad labākās riepas, neatkarīgi no mašīnas piedziņas, labāk likt uz priekšējiem riteņiem.
Ziemas riepu noteiktais protektoru dziļuma standarts ir vismaz 4 mm, un pilsētas režīmā pie pastāvīgas ielu tīrīšanas saķere varbūt arī būs pietiekama. Tomēr kārtīgai ziemai tas ir par maz.
Gatavojoties ziemai, laicīgi jānomaina logu šķidrums un vidēji pēc 20 000 km vajadzētu mainīt arī logu tīrāmās slotiņas. Jo vienīgais, caur ko autovadītājs redz pasauli, ir logs. Un slotiņas, kas pietiekoši labi netīra, vai naktī sasalis logu šķidrums apgrūtina braukšanu un palielina bīstamību uz ceļa.
Arī gaismām jābūt noregulētām. Ja tās būs par zemu, tad jūs redzēsiet tikai tuvāko distanci, ja par augstu − jūs apžilbināsiet pretimbraucošos. Ar mazāk spēcīgām gaismām būtu jāizvēlas mierīgāks braukšanas ātrums, lai būtu iespējams savlaicīgi noreaģēt. Ja sakrīt vairāki faktori – slidens ceļš, sliktas riepas, netīrs logs un sliktas gaismas, spēja noreaģēt jau būs stipri novēlota.
Ziemā riepas saķeres koeficients ar brauktuvi ir līdz pat 10 reizēm mazāks, nekā vasarā. Ja vasarā pietika ar 10 m, lai nobremzētu, ziemā vajag vismaz 100 m. Svarīgi apzināties, ka vasarā visas kļūdas uz ceļa izlabo un kompensē saķere. Turpretī ziemā jebkura nepareiza darbība ir jūtama mašīnā.
Lai ziemā izvairītos no problēmām, visām darbībām ir jābūt plūdenākām, mierīgākām. Nevajag taisīt asas kustības ne ar stūri, ne bremzi, ne gāzi. Tas attiecas uz vispārīgu ikdienas braukšanu, savukārt tajā brīdī, kad mašīnas priekšā izlec alnis, tad gan viss jādara asi.
