Raiņa mājā Berķenelē, īpašā istabā, ko sauc par Raiņa Bērnistabu, var piedzīvot brīnumus. Māksliniece Kristiāna Dimitere un Berķeneles muzeja vadītāja Inese Berziņa ar kolēģiem un atbalstītājiem, nepilnos 20m2 ir salikuši senus un mūsdienīgus priekšmetus, uzbūruši pasauli, ko var satilpināt bērna sirdī, bet kas bieži vien nav aptverama ar pieauguša cilvēka prātu, tamdēļ ka viņos spēja brīnīties ir apaugusi ar ikdienas rūpju sūnu.
Māksliniecei ir savs stāsts par Raini. „Ar Raini iepazinos teātrī, kur jau skolas gados noskatījos lugas „Spēlēju dancoju”, „Uguns un nakts”. Lasīju viņa bērnu dzejoļu grāmatiņas, daudzus dzejolīšus zināju no galvas, tie bija viegli. Bērnībā ar vecākiem dzīvoju Murjāņos, un es atceros, ka tētis vienmēr sveicinājās ar vienu vecāku vīru, kuram bija liels portfelis. Tētis teica -- tas ir akadēmiķis Kalniņš, viņš ir Raiņa speciālists. Tas viss man atausa atmiņā, strādājot Berķenelē. Es iztēlojos, kā viens dzejnieks te, laukos, varējis dzīvot savā bērnībā. Man nebija plānos izveidot pseidomemoriālu istabu," saka māksliniece.
Visu rakstu lasiet 23. decembra numurā.
