20. janvārī, dienā, kad Latvijā atceras 1991. gada dramatiskos notikumus, kuri ietekmēja turpmāko valsts vēsturi, Daugavpilī, pilsētas centrālajā laukumā, pirmo reizi tika iedegts barikāžu atmiņu ugunskurs. Pirms 25 gadiem tauta stājās savas valsts sardzē.
Pasaules vēsturē 25 gadi ir īss laika sprīdis, bet Latvijas liktenī šis laikposms daudz ko mainījis. Atceres pasākumā par godu barikāžu 25. gadadienai arī šodien bieži domā par to, kas būtu noticis ar Latviju, ja toreiz notikumi būtu izvērtušies citādi. „Neviens nezināja, ka viss beigsies, bet mēs, neapbruņoti, bet kopīga mērķa vienoti Latvijas iedzīvotāji, netaisījāmies padoties,” pastāstīja 1991. gada barikāžu dalībnieku Latgales biedrības priekšsēdētājs Staņislavs Gavars. Toreiz galvaspilsētā sapulcējās vairāk nekā pusmiljons cilvēku no visām valsts malām, lai pilnā balsī paziņotu savu stingro nostāju.
Atceres pasākuma dalībnieki vispirms piedalījās dievkalpojumā Sv. Pētera baznīcā, to vadīja dekāns Mihails Sivickis. Pēc tam viņi gājienā devās uz laukumu, kur Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, Staņislavs Gavars, zemessardzes 34. artilērijas bataljona štāba priekšnieks Oskars Purmalis un Valsts ģimnāzijas 9. klases audzēknis, jaunsargs Ronalds Kamins iededza ugunskuru. Vēlāk barikāžu dalībnieki stāstīja savas atmiņas svinīgajā pasākumā Latviešu kultūras centrā.
Visu rakstu lasiet 22. janvāra numurā.
